Jaunās derības apokrifi
Pirmkristiešu sacerējumi, kas nav iekļauti oficiālās baznīcas sastādītajā Jaunajā derībā.
Pašā Lūkas evaņģēlija sākumā mēs varam izlasīt: "Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā, kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi, tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma." (Lūkas ev. 1:1-4) No tā secināms, ka 3.evaņģēlija uzrakstīšanas laikā jau eksistēja tam līdzīgi sacerējumi. Arī dažu apustuļu vēstījumi norāda, ka tie izmantojuši sacerējumus, kas nav iekļauti Jaunajā derībā. Piemēram, Trešajā Jāņa vēstījumā (vēstulē?) teikts: "Es rakstīju baznīcai; bet Diotrefs, kas vēlas būt vadībā, nepieņēma mūs." (3.Jāņa 1:9).
Tātad var izdarīt secinājumu, ka Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēliji nav vienīgie, kuros aprakstīta Kristus darbība un mācība. "Apustuļu darbu" autori ir zinājuši arī par citiem Jēzus izteicieniem, ko saturēja līdz mūsdienām nenonākuši darbi.
Vēl vairāk atsauču uz nepazīstamiem sacerējumiem satur agrīno kristiešu autoru darbi. Tā, piemēram, stāstot par tiesu pār Jēzu, Justīns savā "Apoloģijā" citē apustuli Pēteri. Savukārt Jaunajā derībā Pētera sacītais par tiesu pār Jēzu nav. Citā savā sacerējumā "Saruna ar žīdu Trifonu" Justīns raksta, ka Jēzus meistarojis zemes apstrādes instrumentus, lai gan kanoniskajos evaņģēlijos tādu norāžu nav.
Vēlāko gadsimtu rakstnieki atklāti nosauc veselu virkni apokrifisko sacerējumu un arī citē tos. Piemēram, Irenejs savā darbā "Pret ķecerībām" ar nepatiku raksta par sacerējumiem, kas "vēsta neticamu daudzumu slēptu un viltotu tekstu." Citātus no tādiem sacerējumiem min arī Origens, Tertuliāns un Eisēbijs.
Vēl vairāk - spriežot pēc saglabātajām ziņām, eksistējušas arī dažu Jaunās derības evaņģēliju agrīnās versijas. Tā, piemēram, Irenejs vēsta, ka ebionītu kristieši izmantojuši tikai Mateja evaņģēliju, pie tam izmainītu - vai nu citu evaņģēlija versiju vai pat kādu īpašu Mateja evaņģēlijam līdzīgu sacerējumu.
Zināms arī, ka eksistējusi tāda Mateja evaņģēlija versija, kas sarakstita aramiešu valodā. Papijs (II gs.), ko citē Eisēbijs, vēsta: "Matejs pierakstīja Tā Kunga sarunas žīdu valodā [tiek domāta tieši aramiešu valoda]; bet tās tulkojuši kā spējuši."
Aleksandrijas bīskapa Klimenta vēstulē (uzrakstīta ap 200.g.) teikts, ka Aleksandrijā bijuši izplatīti uzreiz veseli 3 Marka evaņģēlija varianti - parastā versija (iekļauta Jaunajā derībā), "viltotais" evaņģēlijs (to uzrakstijis kāds Karpokrāts) un slepenais evaņģēlijs, ko esot uzrakstījis tikai izredzētajiem pats Marks.
Agrīno kristiešu autoru darbos bija tikai nelieli apokrifu citāti vai pat tikai nosaukumi. Faktiski simtiem gadu šie sacerējumi palika nezināmi. Daļēji tie tapa zināmi tikai pateicoties vēsturnieku un arheologu darbam - reizēm izdevās uziet pat pilnu apokrifu tekstus.
Tā, piemēram, 1905.gadā izrakumu laikā Ēģiptē arheologi uzgāja nelielu papirusa fragmentu, kas izrādījās nezināma evaņģēlija fragments - tas stāstīja par to kā Jēzus ar apustuļiem apmeklējis svētnīcu un arī Jēzus runas beigas.
Apmēram ap to pašu laiku arheologi Ahmīmā laimīgas nejaušības pēc uzgāja Pētera apokrifa fragmentu. Tajā bija stāstīts par tiesu pār Jēzu, tā nonāvēšanu un augsāmcelšanos. Kopā ar šīm papirusa driskām arheologi uzgāja arī Petera apokalipses tekstu.
1946.gadā Naghamādā tika uzieta slēptuve ar vairāk kā 40 reliģiska satura tīstokļiem koptu valodā. Rakstu vidū bija pilni Toma, Fīlipa un Patiesības evaņģēliju teksti.
Kopumā Jaunajā derībā ir 99 apokrifi.
Apokrifisko evaņģēliju saraksts.
Apellesa evaņģēlijs.
Apustuļu atmiņas.
Basilīda evaņģēlijs.
Barnabas evaņģēlijs.
Bartolomeja evaņģēlijs.
Bērnu evaņģēlijs. (Bērnības evaņģēlijs?).
Ēģiptiešu evaņģēlijs.
Filipa evaņģēlijs.
Galdnieka Jāzepa stāsts.
Jēkaba pirmevaņģēlijs.
Jēzus izteicieni.
Jūdas evaņģēlijs.
Kerinta evaņģēlijs.
Manihiešu evaņģēlijs.
Marijas evaņģēlijs.
Nabago (ebionītu) evaņģēlijs.
Nācaretiešu evaņģēlijs.
Nikodēma evaņģēlijs.
Patiesības evaņģēlijs.
Pētera darbi. II gs.
Pētera evaņģēlijs.
Pseidomateja evaņģēlijs.
Sīriešu evaņģēlijs.
Toma evaņģēlijs.
Žīdu evaņģēlijs.
Vēstuļu saraksts.
Ignātija septiņas vēstules.
Klementa otrā vēstule (Senā homīnija).
Pāvila sarakste ar Seneku.
Pāvila vēstule aleksandriešiem.
Pāvila vēstule laodiķiešiem.
Polikarpa vēstule filipiešiem.
Pseidobarnabas vēstule.
Vēstule korintiešiem. ~96.g.
Vēstules Diognētam. Viens no senākajiem kristiešu rakstiem, kas apliecina jauno ticību. Tā vienīgais oriģinālais manuskripts gāja bojā Strasbūras pilsētas bibliotēkā 1870.gadā.
Apokalipses.
Elijas apokalipse.
Jēkaba 1.apokalipse.
Jēkaba 2.apokalipse.
Pāvila apokalipse.
Pētera apokalipse.
Toma apokalipse.
Citu Jaunās derības apokrifi.
Atlēta Toma grāmata.
Didahe.
Draudzes gans.
Hermas gans.
Jēzus ciltsraksti.
Pāvila un Teklas darbi.
Pētera un 12 apustuļu darbi.
Pseido Klimentīnas.
Silvāna pamācības.
Vindicta Salvatoris.
Zālamana odas.
Saites.
Vecā derība.
Kristietība.
