Jehovas liecinieki, jehovieši
Starptautiska reliģiska organizācija, ko 1872.gadā nodibnāja amerikānis Čārlzs Rasels.
Čārlzs Teizs Rasels (1852.-1916.g.) – XIX gs. II pusē dibināja biedrību „Sargtornis,” kas vēlāk pārtapa mūsdienu Jehovas liecinieku sektā. Viņš sarakstījis bībeles komentārus, kuros norāda uz tās saistību ar Lielo piramīdu. "Sargtorņa" biedrība izteikusi dažādus pareģojumus (piemēram, pasaules galu 1874.gadā) un citas muļķības, kas, protams, nav piepildījušās.
Uzskati. Māca saviem piekritējiem, ka Kristus atnākšana esot notikusi 1914.gadā, un tagad tikai turpinās. Jehovas liecinieki uzskata, ka Bībele ir Dieva iedvesmota un ka uz to var paļauties vairāk nekā uz cilvēku izdomātām mācībām. Jehovas liecinieki tic, ka Armagedona kaujā Dievs iznīcinās tagadējās pasaules kārtību un nodibinās Dieva valstību, kurā Dievam uzticīgie cilvēki varēs dzīvot mūžīgi uz zemes; tikai “mazais ganāmais pulciņš” jeb 144 tūkstoši cilvēki nokļūs debesīs un valdīs kopā ar Kristu. Šī Jehovas liecinieku pārliecība tiek pamatota ar Bībeles tekstiem (it īpaši ar Daniēla un Jāņa atklāsmes grāmatās). Jehovas liecinieki, pamatojoties uz Bībeli, noraida virkni ideju, ko bija akceptējušas daudzas vēsturiskās baznīcas, – Svēto Trīsvienību, dvēseles nemirstību, elli u. c. Jehovas liecinieki uzskata, ka Kristus ir Dieva Dēls, bet Tēvs ir augstāks nekā viņš.
Jehovas liecinieki neatzīst Ziemassvētkus, Lieldienas, Vasarsvētkus, valsts simbolu – karoga un himnas godināšanu, noraida militāro dienestu, nepiedalās politiskajā dzīvē (atturas no vēlēšanām), kategoriski noraida smēķēšanu un ir pret donoru asiņu pārliešanu. Vairāk nekā 150 pasaules valstīs Jehovas liecinieki ir izveidojuši 1400 speciālas komitejas saziņai ar slimnīcām, un šo komiteju locekļi informē medicīnas darbiniekus par alternatīvām asins pārliešanas metodēm. 2007.gadā nogalē Latvijā ir apzināti 54 ārsti, kuri bija gatavi sadarboties ar Jehovas lieciniekiem šajos jautājumos.
Jehoviešiem ir aizliegts sākt romantiskas attiecības, ja to mērķis nav stāšanās laulībā. Sludina apsolūtu pacifismu un nesaistīšanos ar valsts organizācijām. Nekontaktējas ar citu konfesiju pārstāvjiem. Nepiedalās vēlēšanās, nestājas partijās, atsakās no obligātā militārā dienesta, nesvin valsts svētkus, pat dzimšanas dienas. Sektas locekļiem iesaka arī neiegūt augstāko izglītību, jo tā varot traucēt ticībai Jahvem.
Skaits. Piekritēju skaits pasaulē ap 8 miljoniem. Atvērti centri 240 pasaules valstīs. 30 valstīs jehoviešu darbība ir aizliegta - Ķīna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Irāna, Irāka.
Kritika. Kristīgie mācītāji norāda, ka virkne aspektu jehoviešu mācībā norāda uz to, ka tā nav kristīgā ticība. Jehovieši noliedz Svēto Trīsvienību, kā arī to, ka Kristus ir patiess cilvēks un patiess Dievs. Kā dievu atzīst vienīgi senžīdu Jahvi.
Jehovieši Latvijā. Latvijā skandālu izsauca gadījums 1996.gada septembrī, kad jehovieši neļāva 17 gadu vecajai Jeļenai Godļevskai pārliet asinis, kā dēļ tā mira Rīgas pilsētas Ātrās palīdzības simnīcā. Meitene tika ievesta slimnīcā ar smagu iegurņa lūzumu un apmēram 3 litru asiņu zudumu. Paciente un viņas māte pat parakstīja dokumentu, kurā atsacījās no pārliešanas. Stumdu pirms meitenes nāves māte tomēr atsacījusies no saviem reliģiskajiem murgiem, taču bijis jau par vēlu un ap pus diviem naktī meitene nomira.
2 reizes šo organizāciju kā ekstrēmisku mēģināts aizliegt Krievijā (tai te ir ap 170-175 000 sekotāju). Krievijā jehovieši pirmo reizi ir reģistrējušies 1913.gadā. Tās locekļus masveidā izsūtīja uz Sibīriju 1941.-1951.gados. Padomju Savienībā viņus tiesāja pēc kriminālkodeksa 58.panta par propagandu, aģitāciju, kas satur aicinājumus uz padomju varas gāšanu, lika cietumos par atteikšanos dienēt. 2017.gadā sekta Krievijā tomēr tika aizliegta, pasludinot to par ekstrēmistisku. Kopš tā laika aizturēti vairāki desmiti jehoviešu un simtiem izvirzītas kriminālapsūdzības.
Aplūkojamie objekti.
Netālu no Pēterpils, Solņečnojē atrodas jehoviešu administratīvais centrs ar vēstures muzeja ekspozīciju. Nu jau droši vien neatrodas.
Saites.
Kristīgās konfesijas.
