S
Saules bura
Teorētiski iedomāta ierīce, kas varētu dzīt kosmosa kuģi izplatījumā ar Saules enerģijas palīdzību.
Saules burā varētu tikt izmantots gaismas spiediena princips, kuru atklājis jau J.Keplers XVIII gs.
Saules buru teorētiski jau bija piedāvājis Rīgā dzimušais baltvācu inženieris F.Canders.
Šeit jāpiemetina ļoti zemā varbūtība, ka starpzvaigžņu pārlidojumi reālā laikā principā būtu iespējami, uz ko norāda mūsdienu fizika. Vadoties pēc tām zināšanām, kas mums šobrīd ir, šādu ceļojumu iespējas nav. Vienīgā ideja, kas ir plaši pazīstama šaurās aprindās, ir Stīvena Hokingsa piedāvātā Saules bura. Īsumā ideja ir šāda: izgatavot ārkārtīgi plānu, atstarojošu plēvīti (atstarojošu tamdēļ, lai dubultotos katra fotona impulss), izstieptu grandiozā laukumā, kas pārklāj vairākus kvadrātkilometrus. Saules izstarotie fotoni nokļūst uz šīs buras un, līdzīgi vējam, dzen to uz priekšu. Iegūtais paātrinājums ir niecīgs, tomēr pietiekams, lai, pakāpeniski riņķojot ap Sauli, šī bura, kā arī uz tās nostiprinātā ļoti nelielā zonde, attālinātos no Saules pa spirāli. Šim projektam ir ļoti daudz vāju vietu, kaut gan primitīvākajā veidā to var īstenot jau šodien. Buras vilkme tiek regulēta, pagriežot buru pret Sauli noteiktā leņķī. Tas nepieciešams, lai bura aizlidotu vēlamajā virzienā, nevis kur pagadās. Diemžēl ceļojuma laiks būtu daži desmiti tūkstošu gadu. Plānā plēvīte starpzvaigžņu telpā sabruks radiācijas iedarbībā, un nav arī skaidrs, ko zonde darīs pie tuvākās zvaigznes.
Avots:
Gunārs Zeps, "Zvaigžņotā debess virs galvas," Telos.lv
Setons (XVII gs.)
XVII gs. Virtembergā alķīmiķis Milenfelss atņēma Mihailam Sendzivojam burvju pulveri, ar kuru varēja radīt zeltu. Sendzivojs, savukārt, pulveri bija dabūjis no skotu alķīmiķa Setona. Milenfelsu par sodu pakāra, bet Sendzivojs sāka tikt uzskatīts par šarlatānu, jo pulveri pagatavot pats nespēja.
Saites.
Alķīmija un alķīmiķi.
Sendzivojs, Mihails (XVII gs.)
XVII gs. Virtembergā alķīmiķis Milenfelss atņēma Mihailam Sendzivojam burvju pulveri, ar kuru varēja radīt zeltu. Sendzivojs, savukārt, pulveri bija dabūjis no skotu alķīmiķa Setona. Milenfelsu par sodu pakāra, bet Sendzivojs sāka tikt uzskatīts par šarlatānu, jo pulveri pagatavot pats nespēja.
Saites.
Alķīmija un alķīmiķi.
Šiluvas brīnums
Dievmātes rādīšanās fenomens Šiluvā, Lietuvā.
Šiluva līdz ar to ir viens no lielākajiem Lietuvas reliģiskajiem centriem. Dievmātes parādīšanos Šiluvā atzīst arī Vatikāns, uzskatot to par senāko Dievmātes parādīšanos Eiropā. 1608.gadā ganiņi te redzējuši jaunavu Mariju ar bērniņu uz rokām sēžam uz akmens un gauži raudam.
Laikam tuvumā (???) ir cisterciešu klosteris. Tituvēnu ainaviskajā apvidū. Te arī Marijas baznīca. Klosteris un baznīca apvienota vienotā ansamblī ar Krusta ceļa kapellu. Ansamblis tiek vērtēts kā viens no lielākajiem Lietuvas reliģiskajiem centriem ZA Eiropā.
Saites.
Dievmātes rādīšanās.
Lietuva.
Šamaņu slimība
Īpatnējs psihofizioloģisks stāvoklis, kas raksturīgs šamaņiem mediācijā ar Garu pasauli.
Visai plaši pētījuši un aprakstījuši dažādi etnogrāfi.
Par to - šeit (krievu val.).
Saites.
Šamanisms un šamaņi.
Solņečnogorskas bezdibenis
Neliels ezers Maskavas apgabalā, kuram vēl joprojām nav izmērīts dibens.
Atrašanās vieta. Krievija, Maskavas apgabals, netālu no Solņečnogorskas, tikai dažus kilometrus no Maskavas.
Apraksts. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka ezeram nav dibena. Mendeļejevs un citi krievu tā laika zinātnieki pat esot uzskatījuši, ka ezers kaut kādīgi ir saistīts ar pasaules okeānu.
Viens no pirmajiem par ezeru ir rakstījis Aleksandrs Bloks, viņa dienasgrāmatā saglabājusies atsevišķa piezīme: "Ezerā pie ciema nav dibena. redzēju uzpeldējušu dēli ar ārzemju uzrakstu."
Mendeļejevs patiesi esot uzgājis ezera krastā dēli ar kūģa nosaukumu - Santa Maria. Viņš arī mēģinājis izmērīt ezera dibenu un ar 100 m garu virvi viņam nebija gana.
Pētīt ezeru zinātnieki mēģinājuši arī nopietni. Mūsdienu okeanogrāfi skaidro ezera rašanos ar karsta procesu - tāpat kā līdzīgi iebrukumi Meksikā, tomēr pat viņi nav izmēŗijuši ezera dziļumu. Grūtības sagādā 5 m dziļumā esošais falšais dibens, kas ir dūņu sablīvējums - tāds neļauj doties dziļāk nirējiem un droniem. Pēdējie mērīšanas darbi ar eholokāciju un urbšanu notika 2018.gadā un sasniedza 149 m dziļumu - tas joprojām nebija dibens.
Saites.
Karsta process.
Maskavas apgabals.
Svētlaimīgo salas
Plūtarhs, rakstot par Romas II.–I gs.pmē. politisko darbinieku Sertoriju, piemin divas salas, sauktas par “Svētlaimīgo salām.” Tās atrodas 10 000 stadiju attālumā no Āfrikas krasta. Iespējams, domātas Kanāriju salas.
Smirnovs, Jurijs (?-2006.g.)
Krieviski - Юрий Смирнов.
Krievu ufologs no Jaroslavļas, kas miris 52 gadu vecumā noslēpumainos apstākļos.
Darbība. Ņēmās ar visu anomālo tēmu pētīšanu, ko nevarēja izskaidrot akadēmiskā zinātne, piemēram - poltergeistu. Īpaši nodarbojās ar implantu tēmu un daži tādi bija viņa kolekcijā. Viņa vadītais centrs Jaroslavļā vēl XX gs. 80.gadu sākumā savācis ap 3000 NLO redzējušo un kontaktieru liecībām.
1986.gadā VDK konfiscēja viņa savāktos dokumentus. Tad Smirnovs vērsās pie Gorbačova un papīrus viņam atgrieza, centru reģistrēja oficiāli.
It kā 2000.gadā kāda ekstrasense pareģoja, ka viņš mirs pēc 6 gadiem, kas it kā tā arī noticis. Kaimiņi izsauca miliciju, pamanījuši Smirnova dzīvokļa pusatvērtās dirvis, agrāk tā neesot nekad bijis. Ieradusies milicijas patruļa uzgāja ufologa līķi. Iespējams, nāves cēlonis ir krimināls, jo kāds iekārojis viņa vērtīgās kolekcijas. Viņš miris 2006.gadā 52 gdu vecumā.
Saites.
Bojā gājušie ufologi.
Ufologi.
Springhīlas Džeks
Springheel Jack.
Neparastais radījums ir manīts Londonā, Ņūmeksikā, Masačūsetsā un Argentīnā, kopš 1837.gada. Šis radījums izskatās pēc ļoti gara un tieva cilvēka ar pieguļošu cepuri un garu, melnu apmetni. Tam ir lielas ķepas un dažreiz ir redzēts, ka tā acis spīd koši sarkanas. 1837.gadā kāds vīrietis pieklauvēja pie kādas sievietes durvīm, uzdodoties par policistu. Sieviete iznāca ārā un tajā pašā brīdī viņa tika saplosīta gabalos. Dzirdod sievietes kliedzienus, viņas māsa izskrēja ārā, bet tanī pašā brīdī radījums pazuda. 1877.gadā uz šo radījumu tika šauts, bet lodes izgāja viņam cauri, nenodarot nekādu ļaunumu. 1930.gadā, radījums tika manīts Silversitijā, Ņūmeksikā un Keikodā, Masačūsetsā. Ziņojumi bija tādi paši, kā iepriekš. 2005.gadā šis radījums tika manīts, kad tas lēca no vienas mājas uz otru, 5 m augstumā, 10 m tālu. Daži cilvēki saista šo radījumu ar Džeku Uzšķērdēju.
Interesanti, ka šis radījums līdzinās mūsu Iļģuciema velnam.
