Medības

Bronzas laikmetā aktīvi tika medīti; tauri, sumbri, brieži, stirnas, mežacūkas, šo sugu populācija bija attīstījusies mērenajās klimatiskajās zonās, līdz ar cilvēku skaita pieaugumu šajās teritorijās dzīvnieku skaits pastāvīgi samazinājās. Vienīgi Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kur bija neskarti meži dzīvnieku populācija nemainījās. Ir pierādījumi arī tam, ka šajā laika tika medīti arī kažokzvēri, pārsvarā bebri. Spriežot pēc alu zīmējumiem medībās tikušas izmantotas dažādas metodes: pakaļdzīšanās ar šķēpiem, slēpņi, lamatas, tīkli un nenoskaidrots ieroča veids līdzīgs bumerangam.
Interesanti fakti norāda uz jūrsaimniecības apgūšanu, piemēram, roņu un vaļu medniecība pie Dānijas krastiem, tomēr zivju ķeršana palika galvenā nodarbošanās Ziemeļeiropas tautām. Zivis ķēra gan no laivām, gan no kuģiem, par to liecina daudzie atrastie zīmējumi Zviedrijā, Somijā un Karēlijā.
Tomēr kuģi un laivas nebija vienīgie pārvietošanās līdzekļi bronzas laikmetā, kas plaši tika pielietoti Vidusjūrā, Ziemeļu un Baltijas jūrā. Otrs svarīgākais pārvietošanās līdzeklis bija riteņu transports - rati un pajūgi. Sākumā tika izmantoti apaļkoka riteņi, bet vēlāk spieķu riteņi. 2.g.t.p.m.ē. tie bija plaši izplatīti visā Eiropā. Saglabājušies kalnu zīmējumi ar divjūgu ratiem un tajā iejūgtiem vēršiem vai zirgiem. Ziemā aktīvi tika izmantotas ragavas un slēpes.
 

Muhu pilskalns

Piecu gadu laikā Sāmsalas Vēstures izpētes fonds “Osiliana” arheoloģiski pētījis virkni Sāmsalas senvietu, lielākie darbi veikti Valjalas un Peides pilskalnos, bet pētīti arī Kārmas, Muhu un Asvas pilskalni. 

Medimša

Šumeru vētru dieva sieva.

Matušeka, Jana (~2025.g.)

Jana Matuszak. 
Šumeroloģe.

Nesen — 2025.gada februārī — akadēmiskajā žurnālā IRAQ publicētajā Čikāgas universitātes profesores, šumeroloģes Dr.Janas Matušekas pētījumā analizēts sens šumeru mīts, kas pierakstīts uz Nipūrā atrastas, ar agro dinastiju IIIb periodu (ap 2540.–2350.g.pmē.) datētas māla plāksnītes NI 12501.

Raksti.
Pazemē iesprostotais vētras dievs un viltīgā lapsa: Dr.J.Matušeka iztulko 4400 gadus vecu šumeru mītu.

Saites.
Šumeroloģija un šumerologi.

Morgans, Dž. (~1901.~1902.g.)

1902.gadā savienības līgumu ar Japānu noslēdza Anglija. Pieslēdzās arī amerikāņu darījumu aprindas un pirmie ar Tokiju tuvinājās Rokfelleri - viņu "Standart Oil" ieguva atļauju atvērt Japānā pārstāvniecības un veikt te operācijas. 1901.-1902.gados Japāna uzsāka sarunas ar Rokfelleriem, Dž.Morganu un Dž.Stilmenu par savu valdības obligāciju izvietošanu ASV 25 miljonu dolāru apmērā. Pašus vērtīgākos pakalpojumus japāņiem veica banķieris Jēkabs Šiffs.

Morencs, Ludvigs

Savukārt cits pētījums, kuru vadīja Bonnas universitātes eģiptologs, profesors Dr.Ludvigs Morencs, aptvēra simtiem petroglifu un hieroglifu uzrakstu, kas bija izkaisīti līdz šim maz pētītājā Vadielmalikas reģionā uz austrumiem no Asuānas. Šīs senās zīmes, kas datētas ar IV gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras, sniedz ieskatu ne tikai par izsmalcinātu propagandas sistēmu, bet arī par pasaulē pirmās zināmās teritoriālas valsts veidošanās procesu pirmsdinastiju periodā.

Saites.
Eģiptoloģija un eģiptologi.

Mozoļevskis, Boriss (?-1993.g.)

Борис Мозолевский.
Ukraiņu arheologs.

Radniecība. Vera Mozoļevska, vairāk kā 30 gadu uzraudzīja vīra intelektuālo un radošo mantojumu. 

Dzīvesgājums. 1971.gadā Tolstijmogilas kurgānā Dņepropetrovskas apgabalā (tolaik Ukrainas PSR) atrada skitu artefaktu no IV gs.pmē. - zelta krūšu plāksni. Atradums kļuva par vienu no skitu dārgumu simboliem. 
Miris 1993.gada 13.septembrī.

Darbi.
"Tolstajamagila." "Толстая Могила." Monogrāfija.
"Melitopoles kurgāns." "Мелитопольский курган." Kopautorībā ar Alekseju Terenožkinu. 1988.g. 
"Skitu stepe." "Скифская степь." 1983.g.
Poētiskas izlases "Червоне вітрило" (1976), "Веретено" (1980), "Кохання на початку осені" (1985), "І мить, як вік..." (1986), "Дорогою стріли" (1991).

Saites.
Arheoloģija un arheologi.

Maglemoses kultūra

Dānijas teritorijā pastāvējušas akmens laikmeta kultūras - Ertebeles kultūra, Maglemoses kultūra.

Saites.
Arheoloģiskās kultūras.

Meotu ciltis

      Dandariji.

Maibahs, V. (~1883.g.)

1883.gadā G.Daimlers kopā ar V.Maibahu Kanštatē uzbūvēja pirmo ātrrites četrtaktu dzinēju - 800 apgr./min., 1,5 ZS.