Melanēzieši

Ģenētika. Interesi izraisa secinājumi par deņisoviešu ģenētisko radniecību ar Melanēzijas iedzīvotājiem (par to jau bija rakstīts iepriekšējā rakstā par deņisoviešiem). Protams, tas neliecina, ka melanēziešu senči savā ceļojumā apmeklējuši Altaju. Bet tas var liecināt par deņisoviešu gēnu izplatību citās senās Āzijas populācijās, tai skaitā arī tajās, kas dzīvoja okeānu krastos ceļā uz Melanēziju. Un šeit parādās nesaskaņas antropologu viedokļos par melanēziešu veidošanas procesiem.
Polinēziešiem un mikronēziešiem puse gēnu sakrīt ar melanēziešiem, bet gēnu plūsma no melanēziešiem uz Dienvidāzijas populācijām saskatāma Indonēzijas un Dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotāju sejās.

Tradīcijas.
Melnā maģija. Kaitnieciskos maģiskos rituālus uzskatīja par īpaši iedarbīgiem, ja to veica ar kaut kādiem priekšmetiem, kam bijusi saskare ar upuri - nagiem, matiem, drēbēm, ēdiena paliekām utt. Melanēzieši tai pat nolūkā meta ugunī izraudzītā upura matus vai ēdiena paliekas. Viņi domāja, ka šādas darbības rezultāts būs cilvēka slimība vai nāve. 

Trobriāna salās meitu ievada dzīvē - apslaka galvu ar kokosa pienu un novēlē: "Kop labi savu tīrumu, vāc ražu, dzemdē bērnus!" Zēnu neapslaka ar kokosa pienu. Viņu met gaisā, novēloit: :"Nīsti ienaidniekus un nēsā līdzi kara vāli! Kļusti karavīrs! Kad ej pa mežu, izplūc bārdu un apliec kaklarotu!"

Senču gars - Uli.

Vienots bezveida spēks - mana. 

Kosteņku negroīdi. Kosteņku apmetnē Voroņežas apgabalā pirms 30 tūkst. gadu dzīvoja cilvēki ar savdabīgu negroīdu pazīmju kompleksu. M.Gerasimova Antropoloģisko rekonstrukciju laboratorijā starp vairākiem, pēc galvaskausiem gatavotiem seno cilvēku atveidiem ir arī viena Kosteņku negroīda skulpturālais portrets (par šīs laboratorijas darbiem var izlasīt un aplūkot arī citus portretus vairākās grāmatās, piem. М.М.Герасимов. Люди каменного века.М. Наука. 1964., kā arī interneta vietnē http://www.kunstkamera.ru). Šī cilvēka genoms atbilst Homo sapiens genomam, kaut antropoloģijā šī cilvēka parādīšanās pie Volgas ir liela mīkla. Tam ir mūsdienu melanēzieša galvaskauss! Tas pierāda, ka senatnē cilvēki varēja migrēt dažādos virzienos dažādā laikā, bet mēs no šiem atradumiem mēģinam salikt mozaīku.

Mineikišķu pilskalns

Pilskalns Lietuvas ZA.

Atrašanās vieta. Lietuvas ZA, Zarasu rajonā.

Apraksts. Pilskalns atrodas uz savrupa, tagad kokiem apauguša kalna Nikejas upes kreisajā krastā. Tam ir apaļš, apmēram 50 m diametrā liels plakums.

Izpēte. Arheoloģiski pilskalns ticis apzināts un, vadoties pēc keramikas lausku un priekšmetu atradumiem, datēts ar vēlo bronzas laikmetu jau 1949.gadā.
2017.gadā pilskalnā, lai precizētu tā hronoloģiju un saglabāšanās pakāpi, notika apzināšanas izrakumi, izpētot 10 kvm lielu laukumu un izdarot 26 zondāžas urbumus. Noskaidroja, ka kultūrslāņa biezums ir 40-60 cm. Laukumā tika atsegtas stabu bedres, iespējams, kādas celtnes paliekas, kā arī iegūtas 1848 keramikas lauskas un 61 dažādi sīku priekšmetu atradumi, tostarp viens bronzas spirālpiekariņš. Ar C14 metodi nosakot zirga zoba vecumu, tika iegūts datējums: VIII–VI gs.pmē.
2020.gada vasaras sezonā, veicot plašākus izrakumus pilskalnā, izdevies atklāt nozīmīgas vēlā bronzas laikmeta apmetnes liecības. Izrakumos atsegtas labi saglabājušās koka celtnes paliekas kā arī iegūti daudz dažādi, laikmetam raksturīgi atradumi – māla, kaula un akmens priekšmeti, mājdzīvnieku un zivju kauli, keramikas trauku lauskas un citi artefakti, kas ļaus iegūt jaunas ziņas par to, kāda bija šeit pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu dzīvojušo cilvēku ikdiena.

Atradumi.
Koka celtnes paliekas. Izrakumos atklātā regulāri veidotā koka konstrukcija ir unikāls atradums Lietuvas mērogā. Stabi ierakti taisnā, gluži kā ar lineālu novilktā rindā, kas liecina par noteiktu arhitektonisku telpas plānojumu. Parasti arheologu veidotās bronzas laikmeta celtņu rekonstrukcijas ir visai spekulatīvas, jo būvju struktūras vāji saglabājušās. Šeit tas ir citādi – stabu bedru rinda labi izdalās pamatzemē. Pagaidām atsegta tikai konstrukcijas vidējā daļa, vēl nav redzams ne viens, ne otrs gals. Pēc pašreizējās darba hipotēzes uzietā konstrukcija varētu būt bijusi daļa no žoga, kas iezīmējis apmetnes robežu un kalpojis kā nocietinājums. Iespējams, uzieta apmetnes vārtu vietu, taču droši to vēl nevaram apgalvot. Koka celtnes atsegšanas darbi tiks turpināti nākamajā 2021.gadā.

1848 keramikas lauskas.
61 dažādi sīki priekšmeti.
Bronzas spirālpiekariņš.

Skandināvu tipa (Melāra) bronzas cirvis. Pagaidām pētnieki nevar pateikt vai cirvis izgatavots uz vietas vai importēts. Kā arī – vai to darinājis vietējais meistars vai kāds ceļojošs metāllējējs. Citi metāla priekšmeti izrakumos netika atrasti.

Māla tīģeļa pamatnes fragments. Uziets 2017.gadā un liecina, ka pilskalnā varētu būt lieta bronza.

Raksti.
Ziemeļaustrumu Lietuvā atklāta vēlābronzas laikmeta apmetne ar Lietuvas mērogā unikālu koka konstrukciju.

Saites.
Pilskalni.
Lietuva.

Mindaugs II (1918.g.)

Vācu ielikts marionešu karalis Mindaugs II, kas dažus mēnešus 1918.gada nomināli bija Lietuvas karalis. 

Radniecība. Kaut kā tiek apgalvots, ka viņš ir kādos rados ar Ģediminu.

Dzīvesgājums. 1917.gada līguma ar Vāciju radīja bažas, ka Lietuvai neizdosies nosargāt neatkarību un tā tiks pievienota Vācijai. Lai to novērstu, Vācijā tika atrasts Virtembergas grāfs. Viņš tika atzīts par tiešu Lietuvas valdnieka Ģedimina pēcteci. Lietuvas Padome, kas bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību, pieņēma lēmumu, ka labāka valsts iekārta būtu konstitucionālā monarhija.
1918.gada jūlijā vācietis Vilhelms fon Urahs tika pasludināts par Lietuvas karali Mindaugu II taktisku apsvērumu dēļ. Jau tā paša gada novembrī kļuva skaidrs, ka vācu karalis Lietuvai vairs nav nepieciešams. Lietuvieši pieprasīja, lai viņš dzīvotu Lietuvā un iemācītos lietuviešu valodu. To izdarīt gan viņš nepaspēja.
Bez troņa palikušais leišu karalis nomira 1928.gadā Itālijā. 

Saites.
Lietuvas ķēniņi ().

Mahandžaras kultūra

7-9 tūkstošus gadu veca neolīta kultūras Kazahijā. 

Saites.
Arheoloģiskās kultūras.

Moiji

Herberts Cukurs atgriežas uz zemes, kļūst par mednieku un ieklīst tik dziļi Indoķīnas džungļos, ka satiek pat vēl necivilizētas tautas, no kurām vistuvākā Cukuram kļūst moiju cilts. “Vienā acumirklī sarkanbrūnie dabas bērni mūs ielenc un ar naivu ziņkāri tausta un pēta auto. Meža bērnu skaistie, labi noaugušie stāvi, atklātās sejas un kuplie, melnie mati, kas sasprausti cekulā, raibās rotas harmonē ar dabas mežonību. Šie ļaudis tūdaļ iekaro manas simpātijas,” - atzīst lidotājs. Viņš mūža mežos jau ir pavadījis vairākas nedēļas un nezina, kad tiks ārā, bet vienā mierā secina: “Dzīve mūžamežā ir interesanta, pilna savādas burvības, nejaušību un varbūtību. Jūtos te ārkārtīgi labi un, ja nebūtu ilgas pēc savējiem, tad labprāt paliktu te visu mūžu.”

Mossad

Žīdu dibinātās Izraēlas valsts slependienests.

1960.gadā Mossada aģenti linča tiesā Urugvajā nogalināja latviešu varoni Herbertu Cukuru.

Saites.
Izraēla.

Malaka, feniķiešu

Pēc Gadesas feniķieši Pireneju pussalas austrumu krastā nodibināja vairākas kolonijas, piemērām, Malaku, Abdēru un daudzas citas, uz kurām feniķiešu kuģi devās pēc zelta, sudraba, vara un alvas.

Saites.
Feniķiešu kultūras centri.

Mostagedas kapulauki

Mostagedda.
Šahtu/bedru kapulauki no Senās Ēģiptes pirmsdinastiskā perioda.

Atklāšana un izpēte. 1920.gados tos kopā ar Badāras kapulaukiem atklāja britu arheologu ekspedīcija.
Datēti ar 4500.-3100.g.pmē.

Atradumi.
Linu audumi ar konservējošām vielām liecina par mumifikācijas esamību jau pirmsdinastiskajā periodā.

Saites.
Badāras periods (4500.-3100.g.pmē.).
Ēģipte.

Miklošs Horte

1920.gada 1.martā Satversmes sapulce par Ungārijas karalistes pavaldoni ievēl Miklošu Horti. Pavaldoņa titula likumīgās pilnvaras bija visumā identiskas karaliskās dzimtas privilēģijām, bet viņam nebija tiesību ieviest jaunus muižniecības titulus un īstenot karaļa apustuliskās aizbildniecības tiesības pār Romas katoļu baznīcu.

1920.gadā Ungārija bija spiesta parakstīt Trianonas miera līgumu, kura nežēlīgos noteikumus Rotčailds apraksta.

„Labējo radikāļu” neapšaubāms līderis bija Ģula Gombošs, kuru pavaldonis Horti iecēla premjerministra amatā 1932.gada 1.oktobrī. Ģula Gombošs pārstāvēja nacionāli noskaņotās, ar muižniecību nesaistītās ungāru sabiedrības aktīvāko daļu. Tās politiskie mērķi bija revizionisms, antikapitālisms un sociālais radikālisms, kas apvienojās ar provācisku noskaņojumu. Taču Gomboša iesāktā muižniecībai nepatīkamā politika nebija pieņemama Horti un tā rezultātā 30. gados Ungārijā sākās politisko spēku polarizācija. Vienā pusē nostājās nacionāli „revolucionārie” labējie, otrā „vecās skolas” topošā elites koalīcija. Tomēr cīņu aprāva Gomboša nāve 1936.gada 6.oktobrī.

Pēc Gomboša Horti amatā nomainīja septiņus premjerus, taču viņam neizdevās atrast tādu, kas pilnībā spētu nokāpt no Gomboša iemītās taciņas. Ungārija turpināja tuvoties Vācijai gan politiski, gan ekonomiski.

Saites.
Ungārija.

Mihājs Kārojs

Grāfa Mīhāja Kāroja – opozīcijā esošās Neatkarības partijas vadītāja - nākšanu pie varas 1918.gada 31.oktobrī un paskaidro, kāpēc Kāroji progresīvā, mazākumtautībām labvēlīgā politika tomēr nedod rezultātus, ir pārāk novēlota, lai glābtu veco Ungāriju tās vēsturiskajās robežās. Kāroji pasludināja Ungāriju par republiku, atlaida kara laika padomniekus, taču nedz izstrādāja savu politiku, nedz izveidoja organizāciju tās panākšanai, kas neļāva īstenot viņa iecerēto zemes reformu.

Kāroji veicināja jauna vēlēšanu likuma pieņemšanu, kas deva iespējas likumdevēja ievēlēšanā piedalīties daudz plašākam iedzīvotāju slānim nekā līdz tam. Tomēr vēlēšanas tika atliktas un Kāroji valdības krahs tuvojās proporcionāli sabiedroto nicinošajai nevērībai un no Maskavas atsūtīto boļševiku iespaida pieaugumam. 1919.gada 4.jūlijā Kāroji demisionēja no prezidenta amata un īsi pēc tam devās trimdā. Valstī varu pārņēma komunisti Belas Kuna vadībā.

Saites.
Ungārija.