Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

M

Moiji

Herberts Cukurs atgriežas uz zemes, kļūst par mednieku un ieklīst tik dziļi Indoķīnas džungļos, ka satiek pat vēl necivilizētas tautas, no kurām vistuvākā Cukuram kļūst moiju cilts. “Vienā acumirklī sarkanbrūnie dabas bērni mūs ielenc un ar naivu ziņkāri tausta un pēta auto. Meža bērnu skaistie, labi noaugušie stāvi, atklātās sejas un kuplie, melnie mati, kas sasprausti cekulā, raibās rotas harmonē ar dabas mežonību. Šie ļaudis tūdaļ iekaro manas simpātijas,” - atzīst lidotājs. Viņš mūža mežos jau ir pavadījis vairākas nedēļas un nezina, kad tiks ārā, bet vienā mierā secina: “Dzīve mūžamežā ir interesanta, pilna savādas burvības, nejaušību un varbūtību. Jūtos te ārkārtīgi labi un, ja nebūtu ilgas pēc savējiem, tad labprāt paliktu te visu mūžu.”

Mossad

Žīdu dibinātās Izraēlas valsts slependienests.

1960.gadā Mossada aģenti linča tiesā Urugvajā nogalināja latviešu varoni Herbertu Cukuru.

Saites.
Izraēla.

Malaka, feniķiešu

Pēc Gadesas feniķieši Pireneju pussalas austrumu krastā nodibināja vairākas kolonijas, piemērām, Malaku, Abdēru un daudzas citas, uz kurām feniķiešu kuģi devās pēc zelta, sudraba, vara un alvas.

Saites.
Feniķiešu kultūras centri.

Mostagedas kapulauki

Mostagedda.
Šahtu/bedru kapulauki no Senās Ēģiptes pirmsdinastiskā perioda.

Atklāšana un izpēte. 1920.gados tos kopā ar Badāras kapulaukiem atklāja britu arheologu ekspedīcija.
Datēti ar 4500.-3100.g.pmē.

Atradumi.
Linu audumi ar konservējošām vielām liecina par mumifikācijas esamību jau pirmsdinastiskajā periodā.

Saites.
Badāras periods (4500.-3100.g.pmē.).
Ēģipte.

Miklošs Horte

1920.gada 1.martā Satversmes sapulce par Ungārijas karalistes pavaldoni ievēl Miklošu Horti. Pavaldoņa titula likumīgās pilnvaras bija visumā identiskas karaliskās dzimtas privilēģijām, bet viņam nebija tiesību ieviest jaunus muižniecības titulus un īstenot karaļa apustuliskās aizbildniecības tiesības pār Romas katoļu baznīcu.

1920.gadā Ungārija bija spiesta parakstīt Trianonas miera līgumu, kura nežēlīgos noteikumus Rotčailds apraksta.

„Labējo radikāļu” neapšaubāms līderis bija Ģula Gombošs, kuru pavaldonis Horti iecēla premjerministra amatā 1932.gada 1.oktobrī. Ģula Gombošs pārstāvēja nacionāli noskaņotās, ar muižniecību nesaistītās ungāru sabiedrības aktīvāko daļu. Tās politiskie mērķi bija revizionisms, antikapitālisms un sociālais radikālisms, kas apvienojās ar provācisku noskaņojumu. Taču Gomboša iesāktā muižniecībai nepatīkamā politika nebija pieņemama Horti un tā rezultātā 30. gados Ungārijā sākās politisko spēku polarizācija. Vienā pusē nostājās nacionāli „revolucionārie” labējie, otrā „vecās skolas” topošā elites koalīcija. Tomēr cīņu aprāva Gomboša nāve 1936.gada 6.oktobrī.

Pēc Gomboša Horti amatā nomainīja septiņus premjerus, taču viņam neizdevās atrast tādu, kas pilnībā spētu nokāpt no Gomboša iemītās taciņas. Ungārija turpināja tuvoties Vācijai gan politiski, gan ekonomiski.

Saites.
Ungārija.

Mihājs Kārojs

Grāfa Mīhāja Kāroja – opozīcijā esošās Neatkarības partijas vadītāja - nākšanu pie varas 1918.gada 31.oktobrī un paskaidro, kāpēc Kāroji progresīvā, mazākumtautībām labvēlīgā politika tomēr nedod rezultātus, ir pārāk novēlota, lai glābtu veco Ungāriju tās vēsturiskajās robežās. Kāroji pasludināja Ungāriju par republiku, atlaida kara laika padomniekus, taču nedz izstrādāja savu politiku, nedz izveidoja organizāciju tās panākšanai, kas neļāva īstenot viņa iecerēto zemes reformu.

Kāroji veicināja jauna vēlēšanu likuma pieņemšanu, kas deva iespējas likumdevēja ievēlēšanā piedalīties daudz plašākam iedzīvotāju slānim nekā līdz tam. Tomēr vēlēšanas tika atliktas un Kāroji valdības krahs tuvojās proporcionāli sabiedroto nicinošajai nevērībai un no Maskavas atsūtīto boļševiku iespaida pieaugumam. 1919.gada 4.jūlijā Kāroji demisionēja no prezidenta amata un īsi pēc tam devās trimdā. Valstī varu pārņēma komunisti Belas Kuna vadībā.

Saites.
Ungārija.

Mari ķēniņi

Ķēniņi, kas valdīja Mari pilsētā.

      Puzurištārs. 

Saites.
Mari.

Morlijs, Silvāns

Arheologs.

Nosaucis Ušmalas Valdnieku pili par "skaistāko Amerikas celtni."

Meksikas Valsts antropoloģijas muzejs

Spāniski - Museo Nacional de Antropologia.
Angliski - National Museum of Antrophology.

Lielākais Meksikas antropoloģijas un arheoloģijas muzejs, kurā atrodas lielākās atrastās Meksikas kultūras un vēstures vērtības.

Atrašanās vieta. Čapultapekas parkā.

Eksponāti.
Acteku kultūra:
      Saules akmens.
      Nāves disks. 

Meksikas līča zāle. (Sala Golfo de Mexico) Te izstādīti olmeku civilizācijas atradumi, piemēram, divas bazalta galvas no 10 Sanlorencā atrastajām.

Neizskaidrotie eksponāti.
      Mehikas spolītes.

Te atrodas arī obsidiāna kauss ar reljefu mērkaķi. Ārkārtīgi labi apstrādāts, ir aizdomas par modernu tehnoloģiju lietošani senatnē.

Saites.
Mehika.

Minhenes līgums (1938.g.)

1930.gadu beigās Hitlers izteica pretenzijas uz Čehoslovākijas sastāvā esošo Sudetu apgabalu. Šo līgumu noslēdza 1938.gada 30.septembrī (naktī no 29. uz 30.septembri) un pēc tā Čehoslovākijai bija jātdod nacistu Vācijai Sudetu apgabals. Tas tika izdarīts ar Lielbritānijas un Francijas spiedienu. 

No Francijas puses vienošanos parakstīja premjers E.Daladjē.

Hitlers okupē Čehoslovākiju. Līdz Minhenes līgumam 1938.gadā par galveno draudu Čehoslovākijai tika uzskatīta Vācija. Tādēļ Sudetu apgabalā tika izveidoti spēcīgi nocietinājumi. Uz nocietinājumiem paļāvās militāristi, bet politiķi paļāvās uz sadarbības līgumiem, saskaņā ar kuriem draudu gadījumā palīgos ieradīsies Francija un Padomju Savienība. Sarkano Armiju laist cauri savai teritorijai kategoriski atteicās Polija, savukārt Francijas bija viena no valstīm, kas parakstīja Minhenes līgumu.
Saskaņā ar Minhenes līgumu Čehoslovākija zaudēja Sudetu apgabalu ar visiem turienes nocietinājumiem un vācu karaspēks atradās tikai 30 km attālumā no Prāgas. Bez tam vācieši uzstāja uz papildus vienošanos, saskaņā ar kuru čehi nedrīkstētu būvēt jaunus nocietinājumus uz robežas ar Vāciju. Saspīlētas attiecības čehiem bija arī ar citām kaimiņvalstīm, Slovākiju ieskaitot. Tādejādi čehu vadība saprata, ka pretošanās ir bezjēdzīga un palīdzība no ārienes arī nav gaidāma.
1939.gada 14.martā no Berlīnes uz Prāgu pienāca Hitlera ielūgums uz sarunām Čehoslovākijas līderim Emīlam Gaham. Precīzāk, tas bija nevis ielūgums, bet pavēle aši ierasties. Berlīnē Gaham izvirzīja prasību pieņemt vācu protektoriātu un prezidents tam piekrita. Pēc tam vācu armija iegāja tajā valsts daļā, kas līdz tam brīdim formāli vēl bija brīva. Čehoslovākijas vietā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektoriāts.
Tai pat dienā, kad Čehoslovākijas prezidentu izsauca uz Berlīni, Slovākija paziņoja par savu neatkarību. Prāga tam pretoties vairs nespēja, jo Slovākijas valdība baudīja Vācijas atbalstu.
Čehijas okupāciju vācieši veica faktiski bez pretestības. Vienīgā tāda epizode bija kauja ar kapteiņa Karela Pavlika komandēto rotu Mistekā. Šis pats kapteinis vēlāk darbojās čehu pretošanās kustībā, bet 1943.gadā gāja bojā Mauthauzenas koncentrācijas nometnē. Čehoslovākijas armija tobrīd bija viena no spēcīgākajām Austrumeiropā un ir visai dīvaini, ka tā nepretojās vāciešiem.

Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).