_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
M
Mindaugs II (1918.g.)
Vācu ielikts marionešu karalis Mindaugs II, kas dažus mēnešus 1918.gada nomināli bija Lietuvas karalis.
Radniecība. Kaut kā tiek apgalvots, ka viņš ir kādos rados ar Ģediminu.
Dzīvesgājums. 1917.gada līguma ar Vāciju radīja bažas, ka Lietuvai neizdosies nosargāt neatkarību un tā tiks pievienota Vācijai. Lai to novērstu, Vācijā tika atrasts Virtembergas grāfs. Viņš tika atzīts par tiešu Lietuvas valdnieka Ģedimina pēcteci. Lietuvas Padome, kas bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību, pieņēma lēmumu, ka labāka valsts iekārta būtu konstitucionālā monarhija.
1918.gada jūlijā vācietis Vilhelms fon Urahs tika pasludināts par Lietuvas karali Mindaugu II taktisku apsvērumu dēļ. Jau tā paša gada novembrī kļuva skaidrs, ka vācu karalis Lietuvai vairs nav nepieciešams. Lietuvieši pieprasīja, lai viņš dzīvotu Lietuvā un iemācītos lietuviešu valodu. To izdarīt gan viņš nepaspēja.
Bez troņa palikušais leišu karalis nomira 1928.gadā Itālijā.
Saites.
Lietuvas ķēniņi ().
Mahandžaras kultūra
7-9 tūkstošus gadu veca neolīta kultūras Kazahijā.
Saites.
Arheoloģiskās kultūras.
Moiji
Herberts Cukurs atgriežas uz zemes, kļūst par mednieku un ieklīst tik dziļi Indoķīnas džungļos, ka satiek pat vēl necivilizētas tautas, no kurām vistuvākā Cukuram kļūst moiju cilts. “Vienā acumirklī sarkanbrūnie dabas bērni mūs ielenc un ar naivu ziņkāri tausta un pēta auto. Meža bērnu skaistie, labi noaugušie stāvi, atklātās sejas un kuplie, melnie mati, kas sasprausti cekulā, raibās rotas harmonē ar dabas mežonību. Šie ļaudis tūdaļ iekaro manas simpātijas,” - atzīst lidotājs. Viņš mūža mežos jau ir pavadījis vairākas nedēļas un nezina, kad tiks ārā, bet vienā mierā secina: “Dzīve mūžamežā ir interesanta, pilna savādas burvības, nejaušību un varbūtību. Jūtos te ārkārtīgi labi un, ja nebūtu ilgas pēc savējiem, tad labprāt paliktu te visu mūžu.”
Malaka, feniķiešu
Pēc Gadesas feniķieši Pireneju pussalas austrumu krastā nodibināja vairākas kolonijas, piemērām, Malaku, Abdēru un daudzas citas, uz kurām feniķiešu kuģi devās pēc zelta, sudraba, vara un alvas.
Saites.
Feniķiešu kultūras centri.
Mostagedas kapulauki
Mostagedda.
Šahtu/bedru kapulauki no Senās Ēģiptes pirmsdinastiskā perioda.
Atklāšana un izpēte. 1920.gados tos kopā ar Badāras kapulaukiem atklāja britu arheologu ekspedīcija.
Datēti ar 4500.-3100.g.pmē.
Atradumi.
Linu audumi ar konservējošām vielām liecina par mumifikācijas esamību jau pirmsdinastiskajā periodā.
Saites.
Badāras periods (4500.-3100.g.pmē.).
Ēģipte.
Miklošs Horte
1920.gada 1.martā Satversmes sapulce par Ungārijas karalistes pavaldoni ievēl Miklošu Horti. Pavaldoņa titula likumīgās pilnvaras bija visumā identiskas karaliskās dzimtas privilēģijām, bet viņam nebija tiesību ieviest jaunus muižniecības titulus un īstenot karaļa apustuliskās aizbildniecības tiesības pār Romas katoļu baznīcu.
1920.gadā Ungārija bija spiesta parakstīt Trianonas miera līgumu, kura nežēlīgos noteikumus Rotčailds apraksta.
„Labējo radikāļu” neapšaubāms līderis bija Ģula Gombošs, kuru pavaldonis Horti iecēla premjerministra amatā 1932.gada 1.oktobrī. Ģula Gombošs pārstāvēja nacionāli noskaņotās, ar muižniecību nesaistītās ungāru sabiedrības aktīvāko daļu. Tās politiskie mērķi bija revizionisms, antikapitālisms un sociālais radikālisms, kas apvienojās ar provācisku noskaņojumu. Taču Gomboša iesāktā muižniecībai nepatīkamā politika nebija pieņemama Horti un tā rezultātā 30. gados Ungārijā sākās politisko spēku polarizācija. Vienā pusē nostājās nacionāli „revolucionārie” labējie, otrā „vecās skolas” topošā elites koalīcija. Tomēr cīņu aprāva Gomboša nāve 1936.gada 6.oktobrī.
Pēc Gomboša Horti amatā nomainīja septiņus premjerus, taču viņam neizdevās atrast tādu, kas pilnībā spētu nokāpt no Gomboša iemītās taciņas. Ungārija turpināja tuvoties Vācijai gan politiski, gan ekonomiski.
Saites.
Ungārija.
Mihājs Kārojs
Grāfa Mīhāja Kāroja – opozīcijā esošās Neatkarības partijas vadītāja - nākšanu pie varas 1918.gada 31.oktobrī un paskaidro, kāpēc Kāroji progresīvā, mazākumtautībām labvēlīgā politika tomēr nedod rezultātus, ir pārāk novēlota, lai glābtu veco Ungāriju tās vēsturiskajās robežās. Kāroji pasludināja Ungāriju par republiku, atlaida kara laika padomniekus, taču nedz izstrādāja savu politiku, nedz izveidoja organizāciju tās panākšanai, kas neļāva īstenot viņa iecerēto zemes reformu.
Kāroji veicināja jauna vēlēšanu likuma pieņemšanu, kas deva iespējas likumdevēja ievēlēšanā piedalīties daudz plašākam iedzīvotāju slānim nekā līdz tam. Tomēr vēlēšanas tika atliktas un Kāroji valdības krahs tuvojās proporcionāli sabiedroto nicinošajai nevērībai un no Maskavas atsūtīto boļševiku iespaida pieaugumam. 1919.gada 4.jūlijā Kāroji demisionēja no prezidenta amata un īsi pēc tam devās trimdā. Valstī varu pārņēma komunisti Belas Kuna vadībā.
Saites.
Ungārija.
