Kanopes
Īpaša tvertne Senajā Ēģiptē, kurā ievietoja un kapenēs uzglabāja mumificēšanas procesā izņemtos iekšējos orgānus.
Svētnīcā līdz ar iebalzamēto ķermeni tika ievietotas vairākas kanopes. Kanopes gartavotas no kaļķakmens, alebastra. Uz to sienām parasti tika rakstīti mirušo aizlūguma teksti. Vāki tika rotāti, piemēram, ar pērtiķu, cilvēku, šakāļu un vanagu galvām. Uz vākiem bija arī kanopēs apglabāto cilvēku vārdi un tituli. Kanopes, savukārt, parasti tika ieliktas apzeltītā lādītē.
Parasti bija četri šādi trauki un katrs bija saistīts ar vienu no četriem Hora dēliem:
• Duamutefs – dievs ar šakāļa galvu. Viņš sargāja mirušā kuņģi, bet viņu pašu sargāja dieviete Neita. Šīs dievs bija atbildīgs par austrumiem;
• Imsets – dievs ar cilvēka seju. Viņš bija atbildīgs par aknām un viņu sargāja pati Izīda. Šis dievs bija atbildīgs par dienvidu virzienu pazemē un debesīs;
• Hapi – dievs ar paviāna galvu. Viņš sargāja plaušas. Viņu pašu aizsargāja dieviete Neftīda. Hapi tika saistīts ar ziemeļiem;
• Kebhsenufs – dievs ar piekūna galvu. Viņš sargāja zarnas, bet viņu pašu – dieviete Serketa (arī Selketa). Šī dieva pārraudzībā bija rietumi.
Nav zināms, kā paši senie ēģiptieši dēvēja šos traukus, jo, kā norāda Segliņš (2017.g.), “mūsdienu nosaukums veidots pēc grieķu varoņa Konopusa (Kanopos) vārda.”
Senajā Itālijā kanope bija urna, kurā glabāja sadedzināto nelaiķu pelnus. Romiešu kanopēm bija apaļa vai olas forma, divi rokturi un reizēm arī augsts paliknis, urnas vāks rupji izpildīts cilvēka galvas formā.
Saites.
Senēģiptiešu mumificēšana.
