Kursk katastrofa
1999.gada krievu zemūdenes katastrofa, viena no lielākajām XX gadsimtā.
Raksturojums. Tolaik pasaulē lielākā zemūdene – 154 m gara, 18,2 m plata.
949A Antey/Oscar II klase.
Ieroču sistēmas:
• 24 spārnotās raķetes (SS-N-19/P-700 Granit);
• četri 533 mm torpēdu palaišanas stobri;
• divi 650 mm torpēdu palaišanas stobri (24 torpēdas).
Dzinēji: 2 kodolreaktori (OK-650b), 2 tvaika turbīnas.
Ātrums: 32 mezgli zem ūdens un 16 mezgli virs ūdens.
Zemūdene "Kursk" nogrima Barenca jūrā 2000.gada 12.augustā.
10.augustā zemūdene ar 118 apkalpes locekļiem pameta Murmanskas ostu, lai dotos uz Krievijas Ziemeļu kara flotes mācībām Barenca jūrā.
12.augustā zemūdenei pa iedomātu mērķi vajadzēja izšaut torpēdas bez kaujas galviņām. No palaišanas stobriem. Tomēr 12.augusta pēcpusdienā šaušanas noliktajā laikā uz tās notika spēcīgs sprādziens. Tā atskaņas piefiksēja atomkreisera Pjotr Veļikij hidroakustiķis 40 km attālumā. Par to tika informēts arī kapteinis, kas īpašu nozīmi tam nepiešķīra.
Domājams, eksplodēja izšaušanai sagatavotā torpēda. Detonēja arī citas. Rezultātā no 118 jūrniekiem sprādzienus pārcieta tikai 23, kas centās tikt līdz zemūdenes priekšgalā esošajai glābšanās telpai. Tomēr viņus apturēja indīgas gāzes noplūde.
4:36 kreisera „Pēteris Lielais” hidroakustiskā aparatūra uzgāja zemūdeni nogrimušu vairāk kā 100 m dziļumā.
Par zemūdenes avāriju oficiāli tika paziņots tikai nākamā dienā. Pirmie glābēji ieradās tikai 12 stundas pēc notikušā. Kā jau Sovietijā pierasts, radiniekiem tika apgalvots, ka visi ir sveiki un veseli.
14.augustā – Krievijas kara flote pārbaudīja nogrimušo zemūdeni.
15.augustā – izgāzās centieni piekļūt glābšanas kapsulām.
16.augustā – Putins situāciju novērtēja kā kritisku un piekrita rietumvalstu palīdzībai.
17.augustā – ieradās britu un norvēģu speciālisti.
21.augustā – nirēji beidzot iekļuva zemūdenē un ieguva apostiprinājumu, ka visi 118 jūrnieki miruši un tā pilnībā pieplūdusi ar ūdeni.
Jaunajam Krievijas impērijas prezidentam V.Putinam tas bija ārkārtīgi nepatīkams incidents. Kad viņam pajautāja par zemūdenes likteni, tas atbildēja īsi: „Tā nogrima.”
Pašu zemūdeni izcēla 2001.gada 8.oktobrī.
Versijas. Vairākas.
Bojātas torpēdas eksplozija. Visticamākā versija. Oficiālie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka eksplodējusi izšaušanai sagatavotā torpēda 4.palaišanas stobrā. Pirmais sprādziens izraisīja arī pārējo torpēdu eksploziju. Speciālisti pieļāvuši domu, ka torpēdai bijuši rūpnieciski defekti, kamdēļ varēja notikt ūdeņraža peroksīda šķīduma noplūde tās apvalkā. Ūdeņraža peroksīda šķīdums kalpoja kā skābekļa avots, kas ir nepieciešams torpēdas degvielas dedzināšanā.
Vangas pareģojums. Viņa esot pareģojusi, ka 1999. vai 2000.gadā Kurska atradīsies zem ūdens. To neviens nespēja saprast, jo atomzemūdeni ar tādu nosaukumu nolaida ūdenī tikai pēc 10 gadiem.
Saites.
Zemūdenes.
Kuģu katastrofu saraksts.
