Korāns
Ku’ran (arābu val.) – „lasīšana,” „lasāmviela.”
Raksturojums. Islāma svētā grāmata.
Tas sastāv no 114 nodaļām – sūrām. Sūras nav sakārtotas tanī kārtībā, kā tās saņēma pats Muhameds, bet gan atbilstoši to garumam – garākās sākumā un īsākās beigās. Katra no sūrām saņēma nosaukunu, piemēram, „Govs,” „Bites,” „Zīdkoks.” Šie nosaukumi gan neraksturo sūru pēc būtības, bet gan nosauc tās atslēgvārdus. Garākajās sūrās iztekti redzama tendence krasi pāriet no viena priekšmeta uz citu.
Korāns sacerēts arābu prozā, kas padara arābus par īpašu tautu musulmaņu ummā. Valoda ir ritmiska un dziļi poētiska.
Sacerēšanas vēsture. Tas uzrakstīts laikā no 610.-632.g., kad pravietis Muhameds 23 gadus saņēma Allaha atklāsmes ar eņģeļa Džabraīla starpniecību. Tā kā Muhameds nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, tad sūras vai nu tika iemācītas no galvas, vai arī tūdaļ tika pravieša sekotāju pierakstītas uz pergamenta, kaula vai koka.
Kā tāda grāmata laikam tika izdota tikai pēc pravieša nāves 632.gadā. Savā tagadējā veidolā Korāns parādījās tikai 650.gados pēc musulmaņu trešā kalifa Osmana ibn Afāna pavēles – to paveica Saīds ibn Tabits, kādreizējais Muhameda personiskais rakstvedis un sekretārs.
Saīds apkopoja visas saglabājušās korāna versijas, kas bija dotas Muhamedam. Viņa sastādītais teksts tika pasludināts par īsto un to par tādu pēcāk ir atzinuši it visi islāma strāvojumi. Tādējādi visai agrīns korāna teksta apkopojums izslēdza dažādu ķecerību rašanos (kā tas nav ar Bībeli un citiem kristiešu tekstiem).
Slavenais humanitārists Ibn Mudžahids (?-935.g.) salīdzinājis 7 agrīnā Korāna pieraksta variantus.
Valoda. Valoda, kurā formulēts un uzrakstīts Korāns, pamatos identiska mūsdienu arābu valodai.
Saturs. Korāna būtība ir monoteiska – tajā apgalvots, ka Dievs ir tikai viens. Korāns sevī ietver daudzas jūdaisma un kristietības idejas, kas tai laikā jau bija pazīstamas Arābijā.
Caur Muhamedu Allahs apstiprina savu iepriekš teikto vārdu patiesīgumu. Tādēļ 3.sūrā par pravietiskiem atzīti žīdu Tora un kristiešu evaņģēliji. Taču ir būtiska atšķirība: Korāna atklāsmes muhamedāņi uzskata par pilnīgākām, jo tās ir pēdējās un jaunākās. Tātad islams ir vienīgā patiesā reliģija.
Pret citticībniekiem Korāns rekomendē izturēties nedraudzīgi (3:118).
Jēzus nekādīgi Koranā netiek uzskatīts par Dieva dēlu, bet gan par cilvēku-sludinātāju.
Mūžīgā paradīzes svētlaime un elles mokas Korānā tēlotas pavisam dzīvi. Zemākā pasaule tiek dalīta kā „islāma mājoklis un pasaule” (dar al-Islam) un „kara mājoklis” (dar al-Harb).
Korāna attiecības ar jūdaistiem un kristiešiem. Stipri atšķiras no Bībeles uzskatiem ar to, ka liek akcentu uz ummas nozīmīgumu.
Korāna tulkošana. Pirmo reizi Korānu latīņu valodā pārtulkoja Spānijā dzīvojošais angļu filozofs Roberts no Ketonas 1142.gadā.
1530.gadā pirmo reizi Korāns tika izdots iespiestā grāmatā. To izdarīja Pagīns no Briksienas Venēcijā.
1647.gad’apirmo Korāna tulkojumu franču valodā veica A. djū Riērs. Pamatojoties uz šī tulkojuma Aleksanders Ross pēc tam veica pirmo angļu Korāna versiju.
Tikai 1734.gadā tiek veikt īsts Korana tulkojums no arābu uz angļu valodu, tulkojuma autors ir Dž.Sailoms. Šis darbs tiek augstu vērtēts un izmantots vēl šodien.
Korāna latviskais tulkojums. Latviski Korānu iztulkojis austrumu valodu zinātājs Uldis Bērziņš, kas tam patērējis vairāk par 10 dzīves gadiem. Uzbeku dzejnieks Muhameds Salihs U.Bērziņam esot teicis: „Korānu tev nevajadzēja tulkot,” uzskatot, ka Bērziņš tam ko pieliks no sevis. Uldis viņam skaidroja, ka viņa mērķis nav pārtaisīt Korānu, ka tās esot tikai attiecības starp divām valodām. Beigās Salihs teicis: „Labāk tomēr būtu bijis, ja tas, kurš Korānu tulko, būtu ticīgs.” Vai tādā gadījumā latviešu teksts būtu savādāks? Salihs: „Nē, varbūt nebūtu, bet Ulda dvēsele būtu glābta.”
Korāna interpretāciju no angļu valodas veicis arī komponists un politiķis Imants Kalniņš.
Saites.
Islāms.
Korāna mistiskā izcelsme.
