Kalmāras ūnija (1397.-1523.g.)
Dāniski - Kalmarunionen.
Angliski - Kalmar Union.
Vāciski - Kalmarunionen.
Krieviski - Кальмарская уния.
1397.gadā Zviedrijas pilsētā Kalmarā izveidota personālūnija, ar kuru Zviedrijas karaliste pievienojās Dānijas un Norvēģijas ūnijai, izveidojot jaunu savienību.
Ūniju izveidoja Dānijas karalienes Margrētes I valdīšanas. Saskaņā ar jauno kārtību Dānijas karalis vienlaikus bija arī Norvēģijas un Zviedrijas karalis ar titulatūru "dāņu, zviedru, vendu un gotu karalis," taču Zviedrija saglabāja savu valsts iekārtu un neatkarīgu iekšpolitiku.
Engelbrektsona sacelšanās (1434.-1436.g.) Zviedrijā vērsās pret dāņu politiku, arī pret 1397.gadā noslēgto Kalmāras ūniju. Padzina dāņus no lielākās daļas Zviedrijas. 1435.gadā kļuva par "valsts vadoni" (virspavēlnieku), bet 1436.gadā nogalināja zviedru aristokrāti un sacelšanos apspieda.
1523.gadā, Zviedrijas karalistei izstājoties no ūnijas, tā beidza pastāvēt.
XVI gs. 2.pusē par Dānijas politisko konkurentu kļuva Zviedrija. Dānija vairākkārt karoja pret to par Kalmaras ūnijas saglabāšanu, kā arī par Baltijas zemēm. Ziemeļu septiņgadu karā (1563.-1570.g.) un Kalmaras karā Dānija guva panākumus, taču turpmākajos karos 1643.-1645., 1657.-1658., 1658.-1660. un 1675.-1679.gados Zviedrija to sakāva. galu galā Zvierija kļuva par dominējošo spēku Eiropas ziemeļos un ne par kādu ūniju vairs nevarēja būt runas.
Saites.
Zviedrija.
