Krievu pareizticīgā baznīca aiz Krievijas robežām
To nodibināja 1920.gadā ārzemju pareizticīgo organizācijas ar centru Konstantinopolē.
Pēc tam tās centru pārcēla uz Karlovciem (tolaik Dienvidslāvija). No 1945.gada šīs bznīcas organizācijas centrs atradās Minhenē, bet 1950.gadā tika pārcelts uz ASV. Baznīcas hierarhija ar metropolītu Anastasiju Gribanovski priekšgalā bija pret jebkādu vienošanos ar Maskavas patriarhiju. Šīs baznīcas sinodei pakļautas pareizticīgo eparhijas un draudzes Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Paragvajā, Urugvajā, Peru, Venecuēlā, Londonā, Prīzē, Minhenē, Zalcburgā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Amerikas pareizticīgo baznīca jau 1917.gadā pasludināja sevi par neatkarīgu un regulāri sasauktos koncilos ievēlē metropolītus. Ņujorkas arhibīskaps metropolīts Leontijs XX gs. 70.gados apvienoja 760 000 ticīgo - 359 baznīcas un 361 garīdznieku.
2007.gada 17.maijā abas baznīcas Maskavas Kristus Glābēja katedrālē parakstīja atkalapvienošanās dokumentu: to parakstīja Maskavas un visas Krievijas patriarhs Aleksijs II un ārzemju baznīcas vadītājs metropolīts Lavrs.
Baznīcas metropolīti.
Anastasijs Gribanovskis.
Lavrs (?-2007.g.).
Putina laikā Krievu pareizticīgā baznīca ir atjaunojusies tāda, kādā tā bija Staļina laikā - kalpo par valsts varas apkalpojošu organizāciju.
Saites.
Krievu pareizticīgo baznīca.
