Ķeizara Mažina kapulauks
Ma Vang Duī - ķīniešu val.
Atrašanās vieta. Ķīnas austrumos Hunanas provincē galvaspilsētas Čangšas Vulipai komūnā austrumu nomalē.
Atklāšana un izpēte. 1972.gada janvāra sākumā kāda „Tautas atbrīvošanās armijas” sapieru vienība sāka šī paugura pakājē veidot uz iekšieni līmenisku eju. Te bija plānots ierīkot pazemes lazareti kara gadījumam. Pēc 10 m rakuma pēkšņi radās iegruvums. Pēc putekļu nosēšanās kareivji atrada kādu bālgani zaigojošu substanci – kareivji bija uzdūrušies kādam senam apbedījumam. No Hunanas muzeja tūlīt tika uzaicināti arheologi. Lazaretes būvdarbi tika atlikti. Jau 1972.gada 16.janvārī tapa atrakta vēlāk par kapu Nr.1 nosauktā apbedījumu vieta mākslīgā kalna austrumu sektorā. 28.aprīlī izrakumi tika oficiāli pabeigti un visi atradumi konservēšanai un kataloģizēšanai tika nogādāti uz Hunanas muzeju.
1994.gada martā austrieši Hartvigs Hausdorfs un Pēteris Krass iespēja šo rakumu aplūkot.
Apraksts. Konusveidīgs pakalns ap 500 m apkārtmērā.
Objekti.
Kaps Nr.1 – atrakts 1972.gada 16.janvārī. Atrodas mākslīgā kalna austrumu sektorā. Tā centrālā kamerā atrada sarežģītu četru, vienu otrā ielaistu sarkofāgu konstrukciju. To no mitruma kalna iekšpusē sargāja izolējošs koka ogles slānis. Iekšējā šķirstā atradās sievietes mūmija, kas šūpojās kādos 80 litros dzeltenīga šķidruma. Šķidruma sastāvs nav zināms. Mūmija patlaban atrodas Hunanas muzejā: tās garums – 1,54 m, atklāšanas brīdī svēra 34,3 kg. Substance kalpojusi līķa konservācijai. Šūnu struktūra un visi iekšējie orgāni izcili labā stāvoklī. Muskuļi vēl elastīgi, sejas krāsa dzeltenīga. Līdzīga konservēšanas tehnoloģija nav konstatēta nekur citur pasaulē.
Kādā nebūt veidā arheologi izdibinājuši, ka nelaiķe ir Ksin Chui. Tā bijusi Li Čanga, kāda augsta ranga dižciltīgā no dai tautas, sieva. Mirusi apmēram 50 gadu vecumā. Tās vīrs Rietumu Hanu dinastijas laikā ieņēmis premjerministra amatu Čangšas prinča galma pārvldāmajā īpašumā. Nelaiķe mirusi 168.gadā pmē. kapā tai dotas līdzi ievērojamas vērtības.
Kaps Nr.2 – atrodas kalna rietumu sektorā. Aizbērts ar Kapa Nr.1 gruvešiem.
Kaps Nr.3
Atradumi.
10 grāmatas par medicīnu. Atrastas Kapā Nr.1, parāda nepaerasti augsto medicīnas līmeni Vidus zemes valstī. Tās parāda, ka jau pirms 2000 gadu Ķīnas medicīnā sarežģīta ķirurģiskā iejaukšanās bijusi visai parasta lieta. Grāmatā „52 slimību apraksti” atrodas detalizētas norādes tik smagas operācijas veikšanai kā audzēja likvidēšana u.c. „Grāmata par vienpadsmit pulsa veidiem rokās un kājās” ir diagnostikas rokasgrāmata, kas gandrīz neatpaliek no mūsdienu speciālajiem izdevumiem. Piemēram tajā tiek aprakstīti kādas asinsvadu kaites simptomi, kas bieži vien signalizē par iespējamu iznākumu un kurus mūsdienās pirmoreiz aprakstīja vācu ārsts un patologs Dr.Ludvigs Traube tikai 1872.gadā.
Grāmata „Piecu planētu riņķojumi.” Atrasta Kapā Nr.3. Uz zīda iemūžinātas piecu „iekšējo” planētu apriņķošanas laika tabulas. Šī grāmata liecina gluži vai par neticamām zināšanām astronomijā. Tā, piemēram, tur norādītas Veneras, Jupitera un Saturna relatīvās pozīcijas laika posmā no 246.–177.g.pmē. Sevišķa uzmanība tikusi veltīta Venēras orbītas datiem. Tās sidoniskā apriņķojuma ilgums tiek norādīts kā 584,4 dienas (mūsdienās – 583,92 dienas). Šo aprēķinu autorība tiek piedēvēta diviem senās Ķīnas astronomiem Gan De un Ši Šenam. Ķīnā šie pieraksi tiek uzskatīti par vecākajām astronomijas ziņām.
Ģeogrāfiskā karte. Atrasta Kapā Nr.3. Uz zīda attēlotas Guangksi, Guangdongas un Hunanas provinces. Precīzāk sakot, kartē attēlots Daoksianas apgabals Hunanas provincē un Ksiao upes ieleja līdz pat Nanhai pilsētas apkārtnei, kas atrodas Guangdongas provincē. Mērogs 1 : 180 000, neticami precīza. Izmēri 96 x 96 cm. Tā ir tik precīza, ka rodas doma par fotogrāfēšanu no gaisa, ir iezīmētas ar blāvāku krāsu pat izžuvušo upju gultnes. Patlaban atrodas Hunanas muzejā pie sienas.
