Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Klements VII (1523.-1534.g.)

Clement VII. Īstā vārdā - Džulio Mediči.
219.Romas pāvests no 1523. līdz 1534.gadam.
Eksistēja vēl cits Klements VII, kas valdīja no Aviņjonas un bija pirmais antipāvests no 1378.-1394.gadam.

Radniecība. Brālēns - iepriekšējais pāvests Leons X.

Dzīvesgājums. Pāvests lavierēja starp diviem tā laika politikas smagsvariem - Vācijas imperatoru un Spānijas karali Kārli V un Francijas karali Franci I, kuru starpā valdīja izteikts naidīgums. Kādu laiku Klements VII centās viņus samierināt. Tomēr vēl pirms sakāves pie Pāvijas 1525.gadā pāvests tomēr nolēma nostāties Franča I pusē. Kārlis V nolēma par to atriebties.
Pēcāk pāvests tomēr salīga mieru ar imperatoru Kārli V.

Klements VII un Sv.Jāņa bruņinieku ordenis. Kad 1522.gadā osmāņu sultāns Suleimans I ieņēma Rodas salu, to bija jāpamet Sv.Jāņa bruņinieku ordenim. Sicīlijas valdnieki Svētās Roma impērijas imperators Kārlis V (Kārlis I Spānijā) un viņa māte Joana I Neprātīgā ar pāvesta Klementa VII atbalstu to piedāvāja padzītajiem Jāņa bruņiniekiem par dzīvesvietu. Turpmākos 268 gadus bruņinieki saimniekoja salā un pārveidoja to pēc savām vajadzībām.

Klements VII un Katrīna Mediči. Par bāreni palikusī Katrīna pāvesta Leona X laikā bija dzīvojusi Romā visu aizmirsta. Jaunais pāvests Klements VII, arī no Mediči dzimtas, pavēlēja Katrīnai atgriezties Florencē, jo uzskatīja, ka Mediči dzimta arī turpmāk tur valdīs. Florencieši tomēr sadumpojās, padzina Ipolitu un Aleksandru (Mediči, kas pilsētā ieradās kopā ar Katrīnu), bet pašu Katrīnu pasludinaja par gūstekni un ieslodzīja Sv.Lūcijas klosterī.
Pāvests salīga mieru ar Kārli V, viņa karaspēks ielenca Florenci un atkal to pakļāva pāvestam un Mediči. Katrīnai pāvests bija ieplānoja politiskas laulības. Veda sarunas ar Kārli V (tas vēlējās meiteni par sievu savam uzticamajam sabiedrotajam Milānas hercogam Frančeskam Sforcam) un Franci I (tas to gribēja savam dēlam Orleānas hercogam Henrijam) vienlaicīgi. Galu galā pāvests vienojās ar Franci I un Katrīna ar lielu pūru ieradās Francijā.
1533.gada novembrī sākuma pāvests ar savu floti ieradās uz kāzām kopā ar 10 kardināliem, bīskapiem, prelātiem u.c. baznīcas galminiekiem.
Laulību ceremoniju vadīja pats pāvests. Pēc tam abi ar karali jauno pāri pavadīja uz guļamistabu un aiz aizkariem vēroja, kā tie mīlējas. 

Laikam tieši šis pāvests atteica Anglijas karalim Indriķim VIII anulēt laulību ar Aragonas Katrīnu, kamdēļ 1534.gadā Anglijas parlaments pieņēma lēmumu reliģiski atdalīties no Romas un izveidoja savu neatkarīgo Anglikāņu baznīcu.

Saites.
Romas katoļu pāvesti.