Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Klovisas komētas hipotēze (2007.g.)

Saukta arī par jaunākā driasa hipotēzi. 

Šo hipotēzi 2007.gadā izvirzīja Bērklijas Laurensa valsts laboratorijas (Kalifornijā) zinātnieku komanda, kas strādāja Ričarda Faierstouna (Richard Firestone) vadībā. Atbilstoši šai hipotēzei pirms 12 900 gadiem, eksplodējot gaisā vai ietriecoties Zemes virsmā, no kosmosa nācis objekts, domājams, komēta vai tās fragmenti, izraisīja Ziemeļamerikas kontinentā klimata izmaiņas, megafaunas izzušanu tai sekojošu senākās paleoindiāņu Klovisas kultūras bojāeju.

Šo hipotēzi tās atbalstītāji pamato ar sekojošiem faktiem:

      -  Ziemeļamerikas kontinentā, 50 Klovisas kultūrai piederošas vietās, atrasti oglekli saturoši augsnes slāņi. Hipotēzes autori ziņo, ka šajos slāņos tieši zem melni matētā organiskā materiāla, kas iezīmē jaunākā driasa sākumu, atrodas neparasti materiāli (dimanta nanodaļiņas, metāliskas mikroskopiska lieluma lodītes, oglekļa lodītes, magnētiskas lodītes, irīdiju, kokogles, sodrējus/kvēpus un ar hēliju-3 bagātināti fullerēni), kuru rašanos nevar izskaidrot ar vulkānu darbību, antropogēniem un citiem dabiskiem procesiem.
      -  2012.gadā martā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences” publicēts pētījums, kura autori apgalvo, ka Meksikas vidienē esošā Kiceja (Cuitzeo) ezera gultnes serdē atraduši liecības par Zemes sadursmi ar kosmisku ķermeni, kas notikusi pirms 12 900 gadiem. Ezera gultnes slāņi saturēja mikroskopiska izmēra dimantus (tai skaitā sešstūra formas kristālus, lonsdeilītus), oglekļa lodītes un magnētiskas lodītes. Parasti sešstūra formas mikroskopiski dimanta kristāli ir sastopami asteroīdu sastāvā un kosmiskajos putekļos. Pētījumā izdarītās analīzes nav apstiprinājuši vai atkārtojuši citi zinātnieki.
      -  Grenlandes ledus serdē, kuras vecums datēts ar 12 890 gadiem, konstatēta paaugstināta platīna koncentrācija. Platīna izcelsmes avots vēl arvien nav noteikts, taču tiek izteikts pieņēmums, ka tik lielu šī retā metāla saturu Grenlandes ledus segā radījusi dzelzi bagātīgi saturoša bolīda nokrišana uz Zemes. Tas, domājams, arī atstājis vismaz pāris kilometru diametrā lielu krāteri, kas gan pagaidām neesot identificēts.  

Saites.
Ledus laikmeti.