Kuveita
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Skatīts: 2192
Valsts Arābijas pussalas ZA.
Vēsture. 1961.gadā Kuveita atteicās no Lielbritānijas protektoriāta un iestājās Arābu valstu līgā.
1988.gada aprīlī Libānas šiīti sagrāba Kuveitas lidmašīnu ar mērķi atbrīvot organizācijas „Kuveita-17” ieslodzītos biedrus. Divas nedēļas lidmašīnas pasažieri tika turēti kā ķīlnieki Larnakas lidostā Kiprā. Pēc tam tos atbrīvoja, taču divi sunnīti no Kuveitas gāja bojā.
Līča karš (1991.g.). Tikai 18 mēnešus pēc Irānas-Irākas kara beigām Sadams Huseins deva pavēli Kuveitas iekarošanai. Šī Huseina darbība ievilka islāma pasauli plašā militārā konfliktā ar tālu ejošām sekām. Saūda Arābijai radās aizdomas, ka Huseins plāno iekarot plašu reģionu. Pasaules sabiedrība bažījās, ka lieli naftas resursi nonāks viena tirāna rokās.
Saūda Arābija vērsās pēc palīdzības pie ASV. Amerikāņi izmantoja ANO mehānismus un izveidoja plašu starptautisku koalīciju, kas 1991.gada sākumā „Līča kara” gaitā padzina irākiešus no Kuveitas. Apvienotos spēkus Kuveitā 1990.-1991.gados militārajā operācijā "Tuksneša vētra" komandēja amerikāņu ģenerālis H.Švarckofs.
Lai gan Huseins cieta lielus zaudējumus, viņš tomēr palika pie varas. Pie tam Huseins karu veikli izmantoja propagandas nolūkos – paziņoja, ka brīvprātīgi izvedīs karaspēku no Kuveitas, ja Izraēla aizies no okupētajām palestīniešu zemēm. Bez tam Huseins apsūdzēja saūdiešus, ka tie Svētajā zemē ieaicinājuši neticīgos – amerikāņu karavīrus, ko bija noliedzis pats pravietis Muhameds.
1989.gada decembrī Kuveita pieprasīja to atbrīvot no OPEC noteiktajām naftas ražošanas kvotām.
Saites:
Kuveitas emīri (1899.-šodien).
