_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Karbns, karbona periods
Pirms 360-299 miljoniem gadu.
Perioda ilgums - 61 miljons gadu.
Nosaukums. Nosaukums dots 1822.gadā, tam par pamatu izmantota atsauce uz ogļu iegulām, kuru uzkrāšanās lielos daudzumos raksturīga tieši šim Zemes vēstures posmam.
Paleoģeogrāfija. Gondvāna, Eiramerika, Sibīrija un mazākie sauszemes bloki pakāpeniski satuvojās. Lieli kontinentāli apgabali atradās ekvatora tuvumā.
Klimats. Karbona perioda sākumā raksturīgs silts klimats, kas bijis ievērojami siltāks par mūsdienās pastāvošo. Tropu apgabalos pletās plaši meži, un daudz ogļskābās gāzes tika uzkrāts augos, veidojoties apjomīgām organisko vielu iegulām purvainos apvidos. Tas samazināja CO2 daudzumu atmosfērā - notika pretējs process siltumnīcas efekta apstākļiem raksturīgajam, kas perioda beigās izraisīja plašus apledojumus Gondvānas teritorijā.
Fauna un flora. Perioda raksturīgākā iezīme ir lielu mežu masīvu izveidošanās mitrajos tropu apvidos. Kokveida papardes, lepidodendri (mūsdienu staipekņu radinieki), kalamīti (kosveidīgie augi) sasniedza vairāku desmitu metru augstumu. Skābekļa saturs atmosfērā bija lielāks nekā mūsdienās, sasniedzot 35%.Tas ļāva posmkāju salīdzinoši neefektīvajai elpošanas sistēmai viegli apgādāt organismu ar nepieciešamo skābekli. Tāpēc tie varēja izaugt ļoti lieli. Spāru Maganeura spārnu plētums vareja būt pat 70 cm, daudzkāji izauga līdz 2 metriem gari.
Mitrais klimats bija ļoti piemērots abinieku evolūcijai. Tas veicināja šo dzīvnieku izplatības un daudzveidības palielināšanos. Karbonā izcēlās pirmie rāpuļi. Rāpuļu izplatību būtiski ietekmēja pilnveidojusies vairošanās - embriji attīstījās olās, kuru apvalks tās pasargāja no izžūšanas. Līdz ar to, pretstatā abiniekiem, rāpuļi varēja sākt apdzīvot sauszemes apgabalus tālāk no ūdenstilpnēm un nodrošināt vairošanos neatkarīgi no ūdens.
Karbona nogulumos pirms apmēram 350-285 miljoniem gadu konstatētas primitīvāko sūnu - sfagnu, kā arī lepidodendru, ķīļlapju, pirmpaparžu, kordaītu, sēklpaparžu fosīlijas. Karbona beigu nogulumos atrastas primitīvāko selaginellu, staipekņu, kosu, maratijpaparžu, īsto paparžu, ginku un pirmo skujkoku - lebahiju (Lebachia) un volciju dzimtas (Voltziopsis un Ullmannia sugas) fosīlijas.
Karbona periods Latvijā. Karbona laikā veidojošies nogulumi Latvijā izplatīti tikai nelielā teritorijā valsts DR un atsedzas dažās vietās Ventas un Lētīžas krastos.
