Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kodolieroči

Atombumbas - ieroči ar lielu eksplozīvo masu, kura eksploziju izraisa smago elementu (plutona, urāna) kodolu šķelšana.

Kodolieroču vēsture. Kodolieročus sāka izstrādāt jau vācu zinātnieki Hitlera laikā un sauca to par "Brīnumieroci" (Wunderwaffen). ieroča izstrāde notika pa okupētajām teritorijām izkaisītajās apakšzemes pilsētās. Nacistu ierīkotajā Berlīnes pazemē Berlīne-2 atradās "Stadtilm" - zinātniski pētnieciskais centrs kodolieroču izveidei.
ASV atombumbas izstrādes programma - Manhetenas projekts. 1944.-1945.gados pie amerikāņu atombumbas izveidošanas strādājis slavenais itāļu fiziķis E.Fermī.
1946.-1958.gados ASV kodolizmēģinājumu poligons darbojās Bikini atolā Māršala salās. 1946.gada jūlijā ASV te uzspridzināja 2 atombumbas un 1954.gada 1.martā te izmēģināja ūdeņraža bumbu.
1968.gada līgumā par kodolieroču ierobežošanu par trim oficiālām kodolvalstīm atzītas - Ķīna (260 kodolgalviņas), Francija (300 kodolgalviņas) un Lielbritānija (215 kodolgalviņas).
Laikā no 2010.-2015.gadam pasaulē uzkrāto kodolgalviņu skaits samazināts no 22 600 līdz 15 850, galvenās to samazinātājas ir ASV un Krievija.

Ūdeņraža bumba. Jeb kodoltermiskā bumba. Taj;a izmanto daudz sarežģītāku tehnoloģiju nekā atombumbā, lai radītu vairākkārt spēcīgāku sprādzienu - ūdeņraža bumba ir 5000 reižu spēcīgāka par atombumbu, ko uzspridzināja 1945.gadā virs Hirosimas. Parasti atombumbu izmanto par ūdeņraža bumbas detonatoru.

Krievu atombumba. Liela nozīme rievu kodolieroču radīšanā ir fiziķim Kurčatovam, kas 1943.gadā Maskavā nodibināja Atomenerģijas institūtu un bija tā pirmais direktors. 1949.gadā viņa vadībā radīja krievu atombumbu, bet 1953.gadā viņa vadībā radīja un veiksmīgi izmēģināja pirmo ūdeņraža bumbu.
Krievu kodolprogrammā ņēmis dalību arī fiziķis Vitālijs Ginzburgs (?–2009.g.). Kopā ar diviem amerikāņiem saņēmis Nobela prēmiju par materiālu supervadītspējas pētījumiem.
Sņežinska bija slapena pilsēta, vēl nesen nebija atrodama nevienā pasaules kartē. Tur atrodas Federālāis kodolcentrs Nr.2 un akadēmiķa Zababahina (izveidotājs un pirmais vadītājs) vārdā nosauktais Viskrievijas tehniskās fizikas zinātniski pētnieciskais institūts. Tajā ierobežota jebkāda veida transporta iebraukšana. Šeit komplektēja leģendāro "Kuzjas māti," vairāk kā 50 megatonnu superbumbu - tā to iesauca Ņ.Hruščovs. Bumbu aizveda uz aizpolāro Oļeņegorskas aerodromu. Šeit to ar lidmašīnu pacēla gaisā, aizveda uz Novajazemļu un nometa iecerētajā vietā. Toreiz trieciena vilnis 3 reizes esot apskrējis Zemi, milzīgā "sēne" aizēnojusi sauli. Ņenci nosprieda, ka atgriezies ļaunais gars Omoļs. Tai dienā esot izbiruši stikli daudzās Helsinku, Oslas un Stokholmas mājās. Šīs valstis esot iesniegušas prtestus,ASV un NATO valstis esot iztrūkušās. Tikmēr Ņ.Hruščovs no ANO tribīnes saucis: "Es jums parādīšu Kuzjas māti!"
Sņežinskā ražojuši arī nelielos 20-30 kg smagus pārnēsājamus kodollādiņus, kasbijuši dažu īpašu krievu kara daļu bruņojumā. 1980.gados šādus lādiņus gan amerikāni, gan krievi izjauca un likvidēja. Tomēr 2003.gadā Dž.Bušs parakstīja par pavēli atsākt tādu lādiņu ražošanu un krievi arī ņēmās tos atkal ražot.
1961.-1962.gados Sņežinskā atstrādāja kodolraķešu palaišanu no zemūdenēm.
Tagad krieviem esot 10 000 kodolgalviņas. Krievija klusē par saviem kodolarsenāliem, informāciju atklājot tikai divpusējos kontaktos ar ASV.
Krievu kodolzemūdenes. Tās ir vienīgā krievu kara flotes sastāvdaļa, kas tikusi konsekventi atjaunota pēc PSRS sabrukuma (atšķirībā no virsūdens flotes). 8 "Borejs" tipa zemūdenes ("Борей" - 3 gatavas, 5 būvniecības stadijā - 2017.g.), 7 "Ceriņi" (Ясень) tipa zemūdenes, Барракуда, Гранит un Щука-Б.

Ziemeļkorejas bumbas. 1984.gadā Ziemeļkoreja sāka būvēt savas raķetes.
1985.gada decembrī Ziemeļkoreja pievienojās Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (NPT).
1993.gada februārī Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra (IAEA) pieprasīja pārbaudīt iespējamās Ziemeļkorejas kodolatkritumu glabātavas.
1994.gada jūnijā Ziemeļkoreja izstājās no IAEA.
1998.gada augustā palaida trijpakāpju raķeti Taepodong-1 pār Japānu.
2003.gada janvārī izstājās no NPT.
2005.gada februārī paziņoja, ka radījusi kodolieročus.
2006.gada jūlijā izmēģināja ballistiskās raķetes, tostarp arī neveiksmīgo Taepodong-2.
Phenjana pirmo atomizmēģinājumu veica 2006.gada 9.oktobrī pazemē.
2007.gada februārī piekrita slēgt kodolobjektus apmaiņā pret ārvalstu palīdzību.
2009.gada aprīlī palaida trijpakāpju raķeti Unha-2, taču izmēģinājums izgāzās.
Tomēr 2009.gada 25.maijā veica otro kodolizmēģinājumu.
2010.gada novembrī ārvalstu speciālistiem atklāja urāna bagātināšanas rūpnīcu.
Trešo gatavojās veikt 2010.gadā, taču neveica.
2012.gada aprīlī neveiksmīgi mēģināja palaist raķeti Unha-3 (bāzēta uz Taepodong-2).
2012.gada decembrī veiksmīgi palaida Unha-3 un orbītā nogādāja pavadoni.
2013.gada 12.februārī veica trešo pazemes kodolizmēģinājumu.
2015.gada septembrī atjaunoja jonbjonas kodolreaktora darbību.
2015.gada maijā apgalvoja, ka izmēģinājusi pirmo no zemūdenes palaižamo ballistisko raķeti. Tomēr pasaules speciālisti apšauba eksperimenta veiksmīgumu.
Speciālisti uzskata, ka Ziemeļkorejas kodolmateriāls pietiek 6-8 bumbām.
2017.gada 28.jūlijā ziemeļkorejieši veica otro starpkontinentālās balistiskās raķetes Hwasong-13 izmēģinājumu. Korejiešu propagandisti lielījās, ka šī raķete "var sasniegt visu ASV sauszemes teritoriju."
Vārdu sakot, kopš 2011.gada (pie varas nāca Kim Čen Uns), Ziemeļkoreja kopā veikusi 81 balistisko raķešu izmēģinājumu - gan veiksmīgu, gan ne. Salīdzinājumam: no 1984.-2011.gadam tā veica 31 izmēģinājumu.

Irānas bumbas. Tādas nemaz vēl nav, bet ir bažas par tādu iespējamo radīšanu.

ASV bumbas. 1946.gada 25.jūlijā ASV veic zemūdens atomsprādzienu Bikini atolā.
ASV visatklātāk no visām valstīm informē par sava kodolarsenāla lielumu. B61 ir galvenais kodoltermiskās reakcijas ieroču veids ASV bruņotajos spēkos. To var lietot kā stratēģiskā uzbrukuma bruņojumu, nogādājot ar smagajiem bumbvedējiem, kā arī izmantot kā nestratēģisko kodolieroci, nogādājot uzbrukuma vietā ar taktiskās aviācijas lidmašīnām.
2015.gada 1.jūlijā ASV GS un Valsts kodoldrošības aģentūra veica modificētas kodolbumbas B61 izmēģinājumu.
ASV 2020.gada 30.septembrī bija 3750 kodolgalvņu, t.i. par 55 mazāk nekā gadu iepriekš. (Laikam amerikāņiem ir 20 000 kodolgalviņas. Oficiāli – 8500 - kas tas ir?).

Francija. 300.

Lielbritānija. 250.
Britiem ir 4 atomzemūdenes, kas aprīkotas ar Trident kodolraķetēm. 2016.gadā Lielbritānijas parlaments nobalsoja vecās aizvietot ar četrām jaunām.

Ķīna. 240, minēts arī 260. Ķīna ir vienīgā no 5 lielākajām kodolvalstīm, kas kodolgalviņu skaitu palielinājusi minimāli. Tomēr tagad amerikāņu izlūkdienesti ziņo, ka Ķīna ir ievērojami paātrinājusi sava kodolieroču arsenāla paplašināšanu - tas varētu tai līdz 2027.gadam nodrošināt līdz 700 darbīgu kodolgalviņu.

Pakistāna. 90-100, minēts arī 100-120.

6. Indija. 1974.gada 18.maijā Indija pirmo reizi realizēja pazemes kodolsprādzienu un kļuva par 6.kodolvalsti. Šī projekta kodētais nosaukums bija "Smaidošais ???"
Kodolgalviņas: 80-100, minēts arī 90-100.

Izraēla. 80 – neatzīst to esamību. Izmēģinājusi tāla rādiusa ballistiskās raķetes.

Ziemeļkoreja. > 10. Uzskata arī, ka tā attīsta 6-8 kodolgalviņu arsenālu, taču nav skaidrs cika augstā tehnoloģiskajā līmenī tas notiek.

Apskatāmie objekti.
Elejas startēģisko raķešu šahtas. Metālu izlaupītas un applūdušas.

Aukstā kara muzejs Lietuvā. Izveidots bijušajā padomju kodolraķešu bāzē. Muzejs ir unikāls Eiropas mērogā. Tā ekspozīcija vēsta par 5 desmitgadēm, kas vēsturē pazīstamas ar "Aukstā kara" nosaukumu. Uzskates, vizuālie un grafiskie materiāli atspoguļo sevišķi slepenu informāciju par PSRS kodolieročiem un to darbības principiem. 

Stratēģisko raķešu angāri Kaļiņingradas apgabalā. Tukši un pamesti.

Saites.
Kodolieroči un NLO.