Koperniks, Nikolajs (1473.–1543.g.)
Poliski - Mikołaj Kopernik. Latīniski - Nicolaus Copernicus.
Poļu astronoms, matemātiķis, jurists un mediķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1473.gadā Toruņā (Polija).
Darbība. Vairāk kā 30 gadus ar visvienkāršākajām ierīcēm (teleskops tolaik vēl nebija izgudrots/pieejams) pētīja debesu spīdekļus nomaļā Ziemeļpolijas vietā. Izdarījis sarežģītus aprēķinus, Koperniks pārliecinājās, ka Zeme ir tikai viena no planētām, un visas planētas griežas ap Sauli. Pretējā gadījumā, ja Saule riņķotu ap Zemi, tad debesu spīdekļiem vajadzētu saskrieties. Apgalvoja, ka mūsu Visumu ielenc stāvošas zvaigznes.
Viņam pieraksta heliocentriskā pasaules modeļa radīšanu. Viņš arī atklāti atzīst, ka nonācis pie šīs revolucionārās atklāsmes, pētot seno ēģiptiešu svētos rakstus, tai skaitā paša Tota rakstītos.
Zinot, ka viņam nenogurstoši seko pāvesta spiegi, Koperniks ilgi turēja savu atklājumu slepenībā. Beidzot 1543.gadā pirms pašas nāves viņš tos publicēja grāmatā „Par debesu sfēru griešanos” - tā bija veltīta pāvestam.
Kopernika atklājumi izraisīja veselu sensāciju Eiropas atpalikušajā un baznīcas māktajā zinātnē. Protams, ka katoļu baznīca viņa mācību pasludināja par ķecerīgu, neatbilstošu bībelei.
Kapa vieta. Koperniks apbedīts neiezīmētā kapavietā zem Frombrokas katedrāles grīdas. Pēc vietējā bīskapa Jaceka Jezerska pamudinājuma, zinātnieki 2004.gadā sāka meklēt astronoma pīšļus un galu galā 2005.gadā atrada daļu galvaskausa un atsevišķus kaulus, kas piederējuši aptuveni 70 gadus vecam vīrietim - kas atbilda Kopernika vecumam viņa miršanas brīdī. Pēc vairāku gadu pārbaudes tie tika apstiprināti kā Kopernika pīšļi. 2009.gadā poļi Koperniku pārapbedīja tai pašā Frombrokas katedrālē, kur viņš agrāk kalpojis kā kanoniķis un ārsts, tādējādi apliecinot simbolisku izlīgumu.
Kopernika atdusas vietu tagad iezīmē melns granīta kapakmens, kurā viņš identificēts kā heliocentrisma teorijas dibinātājs un arī kā katoļu baznīcas kanoniķis. Kapakmenī arī iegravēts Saules sistēmas modelis – zeltīta Saule, kurai apkārt riņķo sešas no planētām.
Koperniks ar savu atklājuma deva pirmo graujošo triecienu reliģiskajam pasaules uzskatam. Viņa mācību ienīda ne tikai katoļu bznīca, bet arī Luters, viņa līdzgaitnieks Melanhtons ar saviem protestantiem.
1551.gadā Krievu pareizticīgās baznīcas Simtpantu koncils aizliedza nodarboties ar veselu rindu zinātņu, ieskaitot astronomiju, ko pareizticīgie teologi pieskaitīja "ķecerīgiem sastāviem un gudrībām." Krievu baznīca izjuta lielu nepatiku pret Kopernika mācību un izvirzīja lozungu: "Nolādētais Koperniks - Dieva konkurents" (vārdu spēle no krievu valodas: Кoпepниk - coпepниk).
Darbi.
„Par debesu sfēru griešanos.” (De revolutionibus orbitum coelestium) – šo darbu viņa draugi publicēja tikai 1543.gada 24.maijā, bailēs no baznīcas, zinātnieka dzīves pēdējā dienā, tam atrodoties uz nāves gultas. Tikai dažus mirkļus pirms Kopernika nāves, draugi atnāca un ielika zinātnieka rokās viņa grāmatas pirmo eksemplāru.
Darbā atspoguļots viedoklis par Sauli kā sistēmas centru, tas tika veltīts pāvestam Pāvilam III, kas to iekļāva aizliegto darbu sarakstā – Index librum prohibitorum. Viens no nedaudzajiem atbalstītājiem baznīcas vidē bija kardināls Šonbergs.
1616.gadā pāvests Pāvils V pieprasīja savu teologu spriedumu jautājumā par heliocentrismu.
Kardināls Roberts Belarmēns pāvesta Pāvila V uzdevumā cīņai ar N.Kopernika teoriju apkopojis galvenos "pierādījumus" no Bībeles, ka Zeme ir nekustīga: "Bībelē ir vairākas nodaļas, kas liecina (par doto tēmu)... (Pravietis) Jesaja iesaucas: "Nekusties, ak, Saule uz Gabonu, ne tu, Mēness, uz Avalonas ieleju" un tālāk "Saule un Mēness stāv mierā, kamēr cilvēki atriebjas saviem ienaidniekiem."92.psalms saka tieši, ka Dievs "radīja pasauli, kas nevar būt izkustināma." 103.psalms nosaka, ka Viņš "radīja Zemi uz drošiem pamatiem, tā nebūs kustināma nemūžam un nekad." 95.psalms mums saka, ka Dievs "laboja pasauli, kuru nedrīkst kustināt.""
Tādejādi teologu grupa vienprātīgi ieteica pāvestam uzskatīt kopernikānismu ne tikai par maldīgu, bet arī formāli ķecerīgu, jo tas tiešā veidā runā pretī Rakstiem.
Pāvests nolēma pieņemt šo teoloģisko spriedumu, tādēļ tas nepalika tikai šauras teologu grupas sprieduma līmenī. Visai baznīcai to drīz - 5.martā, izziņoja Congregation of Index, kas agrāk bija Kūrijas departaments un kā ticības un mācības kongregācija sagatavoja aizliegto grāmatu sarakstu. 5.martā kopernikānisms tika nosodīts kā “maldīgs un pilnīgi pretējs Dievišķajiem Rakstiem.” Kopernika rakstu darbs par debesu sfēru kustībām tika aizliegts, bet pēc nelielām korekcijām tas tika atkal atļauts.
Katoļu baznīca no aizliegto grāmatu saraksta Kopernika darbu izņēma tikai 1835.(1922.?)gadā, bet 1999.gadā pāvests Jānis Pāvils II apciemoja astronoma dzimto vietu Torunu, slavējot viņa zinātniskos sasniegumus. Katoļu baznīca darbu pasludināja par ķecerību, un savu kļūdu oficiāli atzina tikai pēc 450 gadiem – 1993.gadā.
Pretēji autora gribai grāmatu iespieda ar luterāņu teologa A.Osiandera priekšvārdu, kurā Kopernika galvenās domas bija sagrozītas, bet viņa mācība iztēlota kā "apbrīnojama" hipotēze, kurai gan neesot nekā kopēja ar īstenību.
Daudzās Eiropas universitātēs līdz pat XVII gs. beigām profesoriem vajadzēja zvērēt, ka nepiekrīt Kopernika ķecerībai.
Avoti.
N.Koperniks savā grāmatā apraksta Saules sistēmas uzbūvi: "Pati pirmā... ir uz vietas stāvoša zvaigžņu sfēra (lode), kas satur sevī visu (pasauli) un tādēļ ir nekustīga... Stāvošo zvaigžņu sfērai seko pirmā no planētām - Saturns, kas apriņķo pasauli 30 gados. Pēc Saturna ir Jupiters, kas pabeidz savu apli 12 gados. Tad Marss to paveic 2 gados... (Tālāk seko Zeme, ap kuru riņķo Mēness)... Piektajā vietā ir Venēra, kas atgriežas pēc 9 mēnešiem. Tālāk, sestajā vietā, ir Merkurijs, kas atgriežas 80 dienu laikā. Un, visbeidzot, visa vidū ir Saule... Kur gan (Dievs) būtu nolicis šo lampu citā labākā vietā, ja ne tajā, no kuras tā vienlaikus var apgaismot visu pastāvošo."
Kardināls Roberts Belarmēns pāvesta Pāvila V uzdevumā apkopojis galvenos "pierādījumus" no bībeles, ka Zeme ir nekustīga: "Bībelē ir vairākas nodaļas, kas liecina (par doto tēmu)... (Pravietis) Jesaja iesaucas: "Nekusties, ak, Saule uz Gabonu, ne tu, Mēness, uz Avalonas ieleju" un tālāk "Saule un Mēness stāv mierā, kamēr cilvēki atriebjas saviem ienaidniekiem."92.psalms saka tieši, ka Dievs "radīja pasauli, kas nevar būt izkustināma." 103.psalms nosaka, ka Viņš "radīja Zemi uz drošiem pamatiem, tā nebūs kustināma nemūžam un nekad." 95.psalms mums saka, ka Dievs "laboja pasauli, kuru nedrīkst kustināt.""
Nospiedums civilizācijā.
Kopernika zinātnes centrs. Sešās izstāžu zālēs ar vairāk kā 400 eksponātiem var pavadīt visu dienu.
Planetārijs Toruņā.
Saites.
Astronomija un astronomi.
