Kaķi
Kaķu dzimtas dzīvnieki, izplatīti mājdzīvnieki.
Vēsture. Arheoloģiskie dati liecina, ka kaķi bijuši pieradināti jau pirms 8000 gadu Tuvajos Austrumos. Tad augsti tikusi vērtēta kaķu spēja tikt galā ar pelēm un tā pasargāt labības krājumus.
Jaunākie gēnu pētījumi liecina, ka faktiski visi mājas kaķi ir cēlušies no 5 mātēm Āfrikā apmēram pirms 8000 gadu.
Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka mirušās mājsaimnieces dvēsele pēc nāves gūst patvērumu kaķa ķermenī. Ugunsgrēka gadījumā senie ēģiptieši pirmām kārtām glāba kaķus, tikai tad visu pārējo. Par kaķa slepkavību draudēja nāvessods, jo tos turēja par svētiem to cildenās dvēseles dēļ.
Senie ēģiptieši kaķus muminficēja. Piemēram, 2011.gadā arheologi atrada veselus 8 miljoni kucēnu un suņu mūmijas (92%) Sakārā Anubisa katakombās, kur tika uzietas arī kaķu mūmijas. Tomēr, izpētot kaķu mūm ijas, uzieti lauzti kauli, kamdēļ secināts, ka dzīvnieki varmācīgi nogalēti pirms mumifikācijas.
Kad Ēģiptē nostiprinājās islāms, kaķus viena alga turpināja cienīt, vismaz vairāk nekā suņus, kurus Korāns bija pasludinājis par "netīriem dzīvniekiem." Viss tikai tāpēc, ka pravietim Muhamedam pašam esot dikti patikuši kaķi. Reiz kāds kaķis aizmidzis uz pravieša halāta malas, bet Muhamedam esot bijis jāiet sludināt islāms. Tad viņš nogriezis to halāta stērbeli uz kuras kaķis gulējis, lai to nepamodinātu. Vēlāk Muhameds papildu visiem saviem tituliem saņēmis arī "kaķu tēvu."
Senie vīkingi arī uzskatīja kaķi par svētu. Norvēģu meža kaķis tiek minēts starp mājdzīvniekiem, kurus vīkingi vadāja savos kuģos.
Senatnē pēc kaķa acs zīlītes formas un izmēriem noteica diennakts laiku.
Sākoties raganu prāvām Eiropā, tūkstošiem kaķu gāja bojā ugunskuru liesmās kopā ar savām saimniecēm. Tos ienīda par kluso gaitu, par spēju redzēt tumsā, par spīdošām acīm - par visu to, par ko dievināja Senajā Ēģiptē.
Franču kardinālam Rišeljē pilī esot bijuši 12 kaķi.
Anglijas karalim Kārlim I bijis gaužām iemīļots kaķis. Kaķim pat bijusi pielikta atsevišķa apsardze. Tomēr tas nelīdzēja un kaķis nomira, bet pēc dažām dienām nocirta galvu pašam karalim.
Ernestam Hemingvejam mājās dzīvojuši 150 kaķi!
Francija pirmo reizi nosūtīja kaķi kosmosā 1963.gadā.
Šveicē, piemēram, dzīvo bagāti kaķi ar mājām un īpašumiem. Tos tiem ir atstājušas nu jau mirušas bagātās saimnieces.
Kaķu skaits. Tos esot mēģinējuši saskaitīt Lionas universitātes (Francija) speciālisti, un tiem sanākuši 400 miljoni. Visvairāk to ir ASV, bet Austrālija viena alga ir pirmajā vietā, jo tur uz katrim 10 iedzīvotājiem ir 9 kaķi. Āzijā visvairāk kaķu ir Indonēzijā - ap 30 miljoniem, bet Eiropā - Francijā, 8 miljoni. Peru un Gabonā mājas kaķu gandrīz nemaz nav.
Paražas, saistītas ar kaķiem. Kaķus ēd Peru un Gabonā, tādejādi tie tur gandrīz nemaz nav sastopami.
Japānā kaķu figūras atrodas pie māju vārtiem - tās ir mājas pavarda un mājības simboli.
Krievijā ir tradīcija, ka jaunas majas slieksni pirmajam jāpārkāpj kaķim, jo ir spēkā visai baisa formula: "Kas pirmais mājā ieies, tas pirmais arī mirs." Tradiconāli tiek uzskatīts, ka kaķim ir tiešsaiste ar Citpasauli, tādēļ viņam ir vieglāk "sarunāt" ar ēteriskajiem mājas iedzīvotājiem par mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Kaķu vecums. Mēnesi vecs kaķēna atrodas tai pat attīstības stadijā kā 5-6 gadu vecs cilvēkbērns. 6 mēnešus vecs kaķis atbilst 14 gadu vecam skolēnam. 14 gadu vecs kaķis atbilst 72 gadu vecam cilvēkam.
Kaķu uzbūve. Kaķi (tāpat kā žirafes un kamieļi) ir "citādi ejošie" - iešanai sākumā tie vienlaicīgi paceļa labās puses priekšķepu un pakaļķepu, pēc tam - kreisās puses. Kaķi ir vienīgie dzīvnieki, kas iešanas laikā atbalstas uz nagiem, bet nevis uz pēdas spilventiņiem.
Kāzināms, kaķi nesasitas, krītot pat no liela augstuma. Zinātnieki izpētījuši, ka kaķi spējīgi uz tā saucamo "izplētņa efektu"- viņu ķepas pagarinās, ķermanis paplešas, tā samazinot krišanas ātrumu. Lecot no nelieliem augstumiem, kaķi izmanto savu ķepu elastību.
Kaķi un medicīna. Atsevišķos Šveices kantonos joprojām izplatīts tautas medicīnas līdzeklis pret reimatismu ir kaķu ādas sega. Savukārt Ķīnā ir labi zināms, ka no 24 kaķu ādiņām var pašūt lielisku kaķādas mēteli.
Daži zinātnieki uzskata, ka murrājot notiek kaķu šūnu reģenerācija un tā stimulē šūnu atjaunošanos arī cilvēkiem, kuri ir kontaktā ar kaķi.
Tomēr kontaktā ar kaķi var inficēties ar toksoplazmu, kas var izraisīt izmaiņas uzvedībā. Čehu zinātnieki atklājuši, ka tādejādi inficētas žurkas zaudē dabisko piesardzību un nepatiku pret kaķiem - šī infekcija "strādā" kaķu labā.
Zinātnieki esot konstatējuši, ka mājās esošs kaķis spējot pat cilvēku izvest no infarkta stāvokļa. Paglaudot kaķi pazeminoties arteriālais spiediens, uzlabojas garastāvoklis.
Kaķu paranormālās spējas.
Kaķkopju organizācijas. FiFe - lielākā Eiropā.
Kaķu šķirnes. Ir pazīstamas vismaz 100 kaķu šķirnes, Latvijā sastopamas 37 no tām.
Bezastainie kaķi. Dzimtene - Menas sala.
Savanna. Radīta XX gs. 20.gados. To ieguva mājas kaķi krustojot ar servalu.
Zilie kaķi.
Kartēzieši. Reta dabiski veidojusies šķirne, kas ir visu zilo kaķu priekštece. No Sīrijas un Āfrikas ziemeļu krasta šo kaķu ceļš uz Eiropu vedis caur Kipru, Maltu un Itāliju. Eiropā tie bijuši Alpos, Grenoblē Lielā kartrēziešu (Grande Chartreuse) klostera rajonā, kas dibināts jau 1084.gadā - te jau XI-XII gs. bija sastopami kaķi, kas atbilda Kartēzijas kaķu šķirnes raksturojumam. Viduslaikos šos kaķus izmantoja kažokādām. Itāļu dabaspētnieks Uliss Aldrovands (1522.-1605.g.) zinātniski aprakstījis pelnu pelēkos kaķus, tajos saskatot līdzību ar Sīrijas kaķiem (Felis Syriaca) no Āfrikas kalnu rajoniem. Plašākai publikai kartēzieši tika parādīti starptautiskā kaķu izstādē Parīzē 1931.gadā.
Visai līdzinās britāniešu vai krievu zilajiem kaķiem, taču atšķirība ir smagā kaulu struktūra, kas balstās uz samērā mazām, bet spēcīgām kājām. Acis ir dzintarkrāsas toņos, izteiksmīgas, lielas, taču ne pilnībā apaļas (ārējais kaktiņš vērsts uz augšu).
Britānietis.
Krievu zilais.
Siāmas kaķi. Senajā Siāmā (Taizemē) visas princeses turējušas kaķus. Ka tās devušās peldēties, savus gredzenus tās uzvērušas kaķiem uz astes. No tiem laikiem visiem Siāmas kaķiem ir atliekti astu gali. Tāda, lūk, leģenda. Vēl par Siāmas kaķiem stāsta, ka tie esot sargājuši budistu svētnīcu dārgumus džungļos, ka tie bijuši vienīgie ieslodzīto Siāmas prinču biedri. Vēl ir nostāsts, ka Siāmas kaķi Siāmā nemaz nav dzīvojuši, bet tie nosaukti tā tikai tādēļ, ka Siāmas karalis tādus kaķus uzdāvinājis britu konsulam. Franču žurnāls "Dzīvnieku dzīve" esot izpētījis, ka pirmo reizi Eiropā šie kaķi parādījušies 1884.gadā Londonā.
Aplūkojamie objekti.
Kaķu sala. Neliela neapdzīvot sala Indijas okeānā, kur dzīvo tikai kaķi.
Kaķu templis. Atrodas Kagosimas pilsētā Japānā. Tas celts par piemiņu 7 pilnīgi konkrētiem kaķiem, kurus kāds karavadonis 1600.gadā paņēmis līdzi karā. Kaķi kalpojuši par pulksteni, jo pēc kaķu paplašinātām vai sašaurinātām zīlītēm japāņi pratuši noteikt diennakts laiku. Šo templi visvairāk apmeklējot pulksteņmeistari.
Basteta. Kaķu dievei veltīta senēģiptiešu pilsēta.
Kaķu muzejs Šauļos. Ekspozīcijā vairāk kā 10 000 kaķu no visas pasaules. Tie iekārtojušies krāsainās vitrāžās, kāpņu margu ornamentos, uz gaismēkļiem un krēsliem.
Saites.
Kaķu paranormalās spējas.
Kaķu dzimta.
Domestifikācija.
