Termins, ar kuru pieņemts saprast filozofijas novirzienu, kas izskata cilvēku, mūsu planētu un visus uz tās norisošos procesus kā kosmisko norišu daļu, tādā vai citādā mērā raksturīgu norisēm visā Visumā.
„Tomēr jāpiezīmē, ka dzīves laikā uz zemes gars nekad pilnīgi no ķermeņa neatdalās. Gari, tāpat arī daži gaišreģi atzīmējuši, ka ārpus ķermeņa esošs cilvēka gars savienots ar to ar spīdošu pavedienu; tāda parādība nekad netiek novērota, ja cilvēks ir miris, jo tādā gadījumā notiek pilnīga atdalīšanās.” /A.Kārdeks, „Mēdija grāmata”/