Klīstošais holandietis
- Detaļas
- Skatīts: 2753
Ar šo terminu saprot klīstošus spoku kuģus bez komandām, vai arī mirušām komandām, kas novēroti dažādos laikos un dažādās pasaules jūrās un okeānos.
Apvīti daudzām leģendām un nostāstiem un, lai gan mūsdienās šādus stāstiņus uzskata par skaistām pasakām, tomēr vēstures anālēs fiksēti visai daudz gadījumu, kad atrod kuģus bez vai ar mirušām komandām. Visi šie stāsti cēlušies no teiksmas par kādu holandiešu kapteini, kas nolādējis Dievu un par to sodīts. Viņam ar savu spoku kuģi mūžīgi jābraukā pa jūrām.
Iespējams, par kuģa prototipu kalpoja pirātu briga, ko vadīja kapteinis Černi, par kuru jau XIV gs. Francijā stāstīja leģendas. Taču daudzajās versijās visbiežāk figurē kapteinis Van der Dēkens, kurš tika sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret ekipāžu un nolemts mūžīgai klejošanai pa jūrām.
Cits motīvs ir kapteinis Foke, kas pārdevis dvēseli velnam, lai ātrāk nokļūtu Indijā.
Stāsti kļuva pavisam internacionāli, un holandiskais Van der Dēkens kādā stāstā kļuva par poli, kas Polijas ostā uz baznīcas sliekšņa nogalinājis savu sievu un pazudis uz trīsmastu kuģa klāja.
Pirmo reizi par „klīstošo holandieti” 1832.gadā pastāstījis jaunākais jūras virsnieks Pipijs. Saskaņā ar viņa teikto, neprātīgais buru kuģa Voltigeur kapteinis pavēlēja ekipāžai atrast Labās cerības ragu, neskatoties uz briesmīgu vētru. Uz buru kuģa parādījies spoks, kas kapteinim par cietsirdību piesprieda sodu – mūžīgu klejošanu pa jūrām. „Kopš tā laika,”- tā Pipijs, - „kuģis Voltigeur klīst pa jūras ūdeņiem, nepārtrauktu vētru ielenkts. Vienīgais kapteiņa prieks bija sagādāt nepatikšanas nelaimīgajiem jūrniekiem. Tieši viņš sūtīja kuģi ledainajās lietavās starp kartē neiezīmētām klintīm. Viņš sūtīja matrožus grēcīgajā ceļā, un viņš bija katastrofas vaininieks.”
Kopš tā laika simtiem un simtiem jūrnieku ziņojuši par sastapšanos ar šiem spoku kuģiem. Tādu savā jaunībā sastapis arī britu karalis Džeimss IV.
Jaunais "Lidojošais holandietis." 1913.gadā pie Ugunszemes krastiem tika atrasts burinieks "Marlboro," ko nodēvēja par jauno "Lidojošo holandieti" - šis spoku kuģis selgā bija devies no Jaunzēlandes 1890.gada sākumā, bet 23 gadu laikā nebija piestājis nevienā ostā. Uz kuģa klāja tika atrastas divdesmit cilvēku mirstīgās atliekas.
Nospiedums kultūrā.
R.Vāgnera opera "Klīstošais holandietis." Darbība risinās Norvēģijas piekrastē. 1918.gadā tieši ar šīs operas iestudējumu diriģenta Teodora Reitera vadībā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa.
Ferry Assalama kuģa vraks. Kanāriju salu kuģa vraks Rietumsahārā, kas izskatās gluži kā mūsdienu "Klīstošais holandietis."
Saites.
Spoki un spokošanās.
