Lieldienas
Lieldienas vajadzētu noteikt par reanimatalogu profesionālajiem svētkiem.
Kristīgajā konfesijā plaši svinēti svētki, kas ir par godu Kristus augšāmcelšanās notikumiem.
Katoļu. Parasti pāvests saka Lieldienu uzrunu Urbi et Orbi.
Lieldienu datums. Melnsvārči daudz ņēmušies ap to. 325.gadā, kad Konstantīns I sasauca Nīkejas koncilu, tajā arī radās ideja svinēt Lieldienas kādā no pavasara dienām. To aprēķināt tika uzdots Aleksandrijas bīskapam. Ņemot vērā jau iepriekšējo žīdu Nipūras un senēģiptiešu kalendāru, Aleksandrijas zinātnieki izlēma Lieldienu datumu aprēķināt pēc lunisolārās sistēmas, kas saistās ar astronomiskā pavasara jeb pavasara ekvinokcijas un Mēness fāzēm. Tā tika nolemts, ka Lieldienas svinēs pirmajā svētdienā uzreiz pēc pavasara ekvinokcijai sekojoša pilnmēness.
Lai izvairītos no neveiklām situācijām, tika izveidotas īpašas kārtulas, kas noteica kad svināmas Lieldienas īpašos gadījumos. Piemēram, ja pilnmēness sakrīt ar pavasara ekvinokciju, tad Lieldienas jāatzīmē nākamajā svētdienā. Taču vēl līdz pat VIII gs. nebija vienotības atsevišķās valstīs par svināmo datumu. Rastā vienprātība neturpinājās ilgi, jo XVI gs. sākās reforma, kuras rezultātā no katoļiem atdalījās protestanti, tam sekoja kalendāra nemieri. Katoļi, būdami progresīvāki astronomijas jomā, pieņēma Gregora kalendāru, jo iepriekš lietotajā Jūlija kalendārā bija radusies nobīde par 10 dienām. Politiski reliģisku iemeslu dēļ citas konfesijas to neatzina, un tā pareizticīgā baznīca vēl šodien baznīcas svētkus, tai skaitā Lieldienas, atzīmē pēc Jūlija kalendāra.
Lieldienu datums var iekrist samērā lielā diapazonā – no 22.marta līdz 25.aprīlim. Pareizticīgajiem no 4.aprīļa līdz 8. maijam.
Tradīcija. Nedēļu iepriekš pirms Lieldienām svinēšanu sāka ar Palmu svētdienu. Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzālemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes un sauca "Ozianna Dāvida dēlam!" Taču cilvēki gaidīja, ka viņš būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists pie krusta. Tā kā Latvijā palmas neaug, tad te svināmā svētdiena tika nodēvēta par Pūpolsvētdienu.
Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.
Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības uzsākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai. Šādi ticis iedibināts Svētais Vakarēdiens, kas lielā daļā kristīgo draudžu ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa. Savukārt neilgi pēc vakariņām Jēzus sagūstīts un aizvests pie augstajiem priesteriem un ļaužu vecajiem, kuri pieņēmuši lēmumu par viņa nonāvēšanu.
Lieldienu tradīcijas pasaulē.
Latvijā. Ja meitene dāvā puisim 2 olas, tad tas viņai ir vienaldzīgs. Ja dāvā 3 olas - tam ir zināmas cerības. 4 olas - gatava to precēt aiz aprēķina. 5 olas - atzīšanās mīlestībā.
Skandināvijā. Te daudzviet Lieldienu svētdienā bērni notriepj sejas ar kafijas biecumiem vai pelniem un līksmi dodas ubagot, lai būtu bagāts gads. Dažos Somijas novados Lieldienu vakarā kurina ugunskurus raganu atbaidīšanai, lai tās nenozagtu mājas svētību.
Norvēģija. Tradicionāli uz Lieldienām tiek laists klajā jauns kriminālromāns. Tradīcija dzimusi 1923.gadā, kad kāds grāmatizdevējs Lieldienu avīzes pirmajā lapā publicēja ziņu: šaušalīga laupīšana bergenas vilcienā. Tā izrādījās tikai jaunākā kriminālromāna reklāma, bet norvēģiem iepatikās.
Francijā. Hauksā iedzīvotāji Lieldienu rītā pilsētas galvenajā laukumā gatavo omleti no 4500 olām. Leģenda vēsta, ka savulaik Napoleonam iegaršojusies omlete vietējā krogā, un nākamajā dienā viņš pasūtījis milzu omleti, lai pabarotu savu armiju.
Polijā. Lieldienu rītā ikvienam ļauts nejaušam pretimnācējam uz galvas uzliet šalti auksta ūdens. tas tiek daarīts, pieminot leģendāro Pjastu dinastijas ķņaza Meško I (Polijas valsts dibinātājs) kristības, kas notika 966.gadā.
Čehijā un Slovākijā sievietei jābūt gatavai, ka vīrietis centīsies to iepērt ar vītola zaru pātadziņām, kas rotātas ar krāsaina papīra strēmelēm. Vītols ir pirmais koks, kas pavasarī uzzied un valda uzskats, ka ar simbolisko pērienu sievietei tiek nodota koka vitalitāte un auglība.
Spānija. Žironā ir dzīva viduslaiku tradīcija - nāves deja. Zaļajā ceturtdienā pilsētnieki dodas lāpu gājienā aiz krāšņiem Nāves tēliem. Pusnaktī pilsētas galvenajā laukumā sākas mežonīgas dejas vairāku stundu garumā, arvien kāpjoša bungu ritma pavadījumā.
ASV. Te Lieldienu svinībās aizvien lielāku lomu ņem Baltā nama olu ripināšanas sacensības. Šo tradīciju aizsāka ASV 4.prezidents Džeimsa Medisona sieva Dollija, uzaicinot apkaimes bērnus uz Lieldienu ballīti, un kopš tā laika tradīciju turpina visas ASV pirmās lēdijas.
Grieķija. Korfu salā ir tradīcija Lieldienu rītā pa logu izmest vecās pannas un podus, sadauzot tos uz ielas bruģa. Uzskata, ka šādi gan māja, gan tās iemītnieku gars atbrīvojas no vecā un nevajadzīgā, vienlaikus simboliski sagatavojoties jaunam dzīves cēlienam.
Filipīnas. Te Lielo piektdienu atzīmē ar svinīgu procesiju, kuras dalībnieki - grēku nožēlotāji - iziet pilnu Krusta ceļu, šaustot sevi līdz asinīm. Lai arī kristīgā baznīca šo tradīciju neatbalsta, procesijas noslēgumā garā un ticībā stiprākie brīvprātīgie tiek reāli pienagloti krustā.
