Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lielā Franču revolūcija (1789.-1799.g.)

Franciski - Révolution française.
Iluminātu un brīvmūrnieku organizēts revolucionārs apvērsums Francijā, kas raksturojās ar masu slaktiņiem un pilsonības institūta ieviešanu.

Lielā franču revolūcija XVIII gs. izbeidza absolūto monarhiju, sodot ar nāvi karaļpāri Ludviķi XVI un Mariju Antuaneti, bet 1792.gada septembrī pasludināja Pirmo Francijas republiku.

Revolūcijas nobriešana. Tā laika karalis Ludviķis XVI vadīja savu un galma dzīvi izšķērdībā, nerēķinoties ar valsts iedzīvotāju vajadzībām. Tas izsauca tautas sacelšanos - Lielo franču revolūciju.

Revolūcijas gaita.
Bastīlijas ieņemšana. Revolūcija sākās ar Bastīlijas ieņemšanu. Revolūcijas sākumā ģenerālis Dumurjē lika priekšā karalim Bastīlijas aizsardzības plānu, bet sacēlusies tauta 1789.gada 14.jūlijā triecienā ieņēma neieredzēto Bastīlijas cietoksni, kas kalpoja par cietumu.
Varu zaudējošais Ludviķis XVI 1791.gadā atzina konstitūciju, kas ierobežoja monarha varu, tomēr slepus aicināja citus Eiropas monarhus uz intervenci.
1792.gadā monarhija tika gāzta. Par intervences aicinājumiem karalis tika apsūdzēts valsts nodevībā - 1794.gada janvārī viņu kopā ar sievu Mariju Antuaneti sodīja ar nāvi giljotinējot Parīzē, Revolūcijas laukumā. Nāvessods notika publiski, un daudzi parīzieši bija ieradušies to noskatīties. Līdz ar to faktiski izbeidzās Burbonu dinastija Francijā un karaļu valdīšana vispār (lai gan uz īsu brīdi ar Ludviķi XVIII pēc tam karaļu valdīšana tika atjaunota).
Pēc karaļa gāšanas pie varas nāca žirondisti ar Ž.P.Briso priekšgalā, kas 1792.gada septembrī pasludināja Pirmo Francijas republiku. Žirondisti prasīja revolūcijas pārtraukšanu un vērsās pret jakobīņiem. 1793.gadā Ž.P.Briso tika apcietināts un 31.oktobrī sodīts ar nāvi. Revolūcija turpināja "aprīt" savus bērnus.

Revolūcijas beigas. Par revolūcijas beigu datumu pieņemts uzskatīt Napoleona I Bonaparta veikto valsts apvērsumu 1799.gada 9.novembrī.

Revolūcijas kalendārs. Iedomīgie un mesiānisma pārņemtie franču revolucionāri savu asiņaino dumpi uzskatīja par tik globāli svarīgu notikumu, ka ierosināja sākt no tā jaunu laika skaitīšanu - Konvents to ieviesa 1793.gadā. Piemēram - brimērs (brumaire no franču val. vārda brume - "migla") bija otrais mēnesis (22.-23.okt. līdz 20.-21.nov. Republikas 8.gada 18.brimērā (1799.gada 9.-10.nov.) notika valsts apvērsums, pēc kura tika nodibināta Napoleona I Bonaparta militārā diktatūra.

Revolūcija izlēja asiņu upes, radīja aizraujošo "Brīvības, vienlīdzības un brālības" lozungu kā arī Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju.

Raksti.
Graujošu kustību koma Lielās franču revolūcijas norisēs.

Saites.
Francija.