Lielā Franču revolūcija (1789.-1799.g.)
Iluminātu un brīvmūrnieku organizēts revolucionārs apvērsums Francijā, kas raksturojās ar masu slaktiņiem un pilsonības institūta ieviešanu.
Lielā Franču revolūcija XVIII gs. izbeidza absolūto monarhiju, sodot ar nāvi karaļpāri Ludviķi XVI un Mariju Antuaneti, bet 1792.gada septembrī pasludināja Pirmo Francijas republiku.
Revolūcijas nobriešana. Tā laika karalis Ludviķis XVI vadīja savu un galma dzīvi izšķērdībā, nerēķinoties ar valsts iedzīvotāju vajadzībām. Tas izsauca tautas sacelšanos - Lielo Franču revolūciju.
Revolūcijas gaita. Revolūcija sākās ar Bastīlijas ieņemšanu. Revolūcijas sākumā ģenerālis Dumurjē lika priekšā karalim Bastīlijas aizsardzības plānu, bet sacēlusies tauta 1789.gada 14.jūlijā triecienā ieņēma neieredzēto Bastīlijas cietoksni, kas kalpoja par cietumu.
Varu zaudējušais Ludviķis XVI 1791.gadā atzina konstitūciju, kas ierobežoja monarha varu, tomēr slepus aicināja citus Eiropas monarhus uz intervenci. Par intervences aicinājumiem karalis tika apsūdzēts valsts nodevībā - 1794.gada janvārī viņu kopā ar sievu Mariju Antuaneti sodīja ar nāvi giljotinējot Parīzē, Revolūcijas laukumā. Nāvessods notika publiski, un daudzi parīzieši bija ieradušies to noskatīties.
Līdz ar to faktiski izbeidzās Burbonu dinastija Francijā un karaļu valdīšana vispār (lai gan uz īsu brīdi ar Ludviķi XVIII pēc tam karaļu valdīšana tika atjaunota).
Napoleona I apvērsums. Par revolūcijas beigu datumu pieņemts uzskatīt Napoleona I veikto valsts apvērsumu 1799.gada 9.novembrī.
Revolūcija izlēja asiņu upes, radīja aizraujošo "Brīvības, vienlīdzības un brālības" lozungu kā arī Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju.
Raksti.
Graujošu kustību koma Lielās franču revolūcijas norisēs.
Saites.
Francija.
