Lingvistika, lingvisti
Franču linguistique, kas nācis no latīņu vārda lingua - "valoda."
Valodniecība, valodas zinātne.
Vēsture. 1786.gadā angļu tiesnesis no koloniālās Indijas Viljams Džons konferencē publiskoja savu hipotēzi par kādas kopējas indoeiropiešu senvalodas eksistenci. Viņš bija pētījis sanskritu.
Tālāk lingvisti noskaidroja, ka šī indoeiropiešu valoda tika lietota Tuvajos Austrumos, Kaspijas un Melnās jūras baseinos tūkstošiem gadu ilgi, sākot ar kādu 5000.g.pmē. Tad no tās attīstījies sanskrits un grieķu valoda.
Vācu lingvists F.Bops, salīdzināmās vēsturiskās metodes izstrādātājs lingvistikā, izmantojot šo metodi, salīdzinājis indoeiropiešu valodas darbības vārdu formas, konstatējis to kopīgo cilmi un tādejādi pierādījis indoeiropiešu valodu radniecību. Sarakstījis "Sanskrita, zenda, armēņu, grieķu, latīņu, lietuviešu, senslāvu, gotu un vācu valodas salīdzināmo gramatiku" (1.-6., 1833.-1852.g.). Viņš arī ieviesis terminu "indoeiropiešu valodas."
K.Brugmanis kopā ar H.Osthofu sarakstītija"Indoeiropiešu valodu morfoloģiskie pētījumi" (1.-6., 1878.-1910.g.).
Amerikāņu lingvists L.Blūmfīlds pirmais sekmīgi izmantojis salīdzināmi vēsturisko metodi polisintētisko valodu pētīšanā.
Lingvistikas novirzieni.
Etnolingvistika.
Slaveni lingvisti.
Džuljāno Bonfante (1904.-2005.g.). Itālija.
Francs Boāss (1858.-1942.g.). ASV.
Francs Bops (1791.-1867.g.). Vācija.
Jans Boduēns de Kurtenē (1845.-1929.g.).
Karls Brugmanis (1849.-1919.g.). Vācija.
Leonards Blūmfīlds (1887.-1949.g.).
Leonīds Buhanovskis (1888.-1961.g.). Ukraina.
Rihards Ekbloms (1874.-1959.g.). Zviedrija.
Viktors Falkenhāns (1903.-1987.g.). Vācija.
Saites.
Pirmvaloda.
Valodu koks.
