Aliens

Linkolns, nezināmais

Ar ASV 16.prezidenta Ābrama Linkolna dzīvi saistāmas arī dažādas mistiskas epizodes.

Viedais sapnis. Interesanti, ka Linkolns esot redzējis viedo sapni ar savām bērēm vēl 10 dienas pirms liktenīgā atentāta.

Spoku vilciens. Kad prezidentu glabāja, šķirstu ar īpašu bēru vilcienu veda uz Ilionoisu. Izrādot dziļu cieņu nelaiķim, gar sliedēm stāvējuši daudzi cilvēki. Vēlāk šis vilciens, pēc aculiecinieku stāstītā (par to esot rakstījusi Olbani Times), esot vēl dažas reizes redzēts braucam pa to pašu maršrutu, tikai bez skaņas, jo licies, ka sliedes noklātas ar melniem tepiķiem un uz vaļējās platformas ap šķirstu goda sardzē stāv sastingušu cilvēku silueti.

Linkolna spoks. Pēc tam, kad uzbrucējs Linkolnu sašāva un tas nomira 1865.gadā, amerikāņi sāka redzēt klīstam tā rēgu pa Baltā nama kabinetiem. Pirmā, kas to ieraudzīja, bija prezidenta Kūlidža sieva Greisa, kad rēgs lūkojies uz viņu caur Ovālā kabineta logu.
ASV 16.prezidenta spoks tiek uzskatīts par  Baltā nama galveno spoku. Tas sāka parādīties praktiski uzreiz pēc savas nāves atentātā 1865.gadā, un to ir redzējis milzīgs daudzums cilvēku, ieskaitort pat Nīderlandes karalieni Vilhelmīni.
Tomēr pirmā ar to tikās nākamā prezidenta Kelvina Kūlidža sieva Greisa Kūlidža. Viņa pamanīja spoku, stāvot pie loga Ovālajā kabinetā un domīgi lūkojoties laukā pa to. Tieši tā dzīvam esot aiz muguras saliktām rokām Linkolnam paticis stāvēt pie tā paša loga. Fantoms to atkārtoja precīzi.
Īpaši bieži Linkolna spoks parādījies prezidenta Franklina Rūzvelta valdīšanas laikā. Viena no prezidenta sekretārēm, ieejot kādreizējā Linkolna guļamistabā, uzgāja to sēžam uz gultas un šņorējam kurpes. Pēc tam istabene redzējusi Linkolna spoku, kas tai pašā istabā provējis iedegt kamīnu.
Tomēr daudz briesmīgāk gājis Nīderlandes karalienei Vilhelmīnei 1941.gadā, kas ar oficiālu vizīti viesojās pie Rūzveltu laulātā pāra Baltajā namā. Viņai bija ierādīta tā pati Linkolna guļamistaba. Reiz naktī viņa izdzirdusi klauvējienus pie durvīm. Atverot tās, karaliene ieraudzīja stalta auguma vīrieti ar cilindru galvā - Linkolna spoku, kas lūkojās viņā no gaiteņa tumsas un mirkli vēlāk pazuda. Laikam jau mirušais prezidents uzskatīja par nepieklājīgu neapmeklēt svarīgo viešņu. Tomēr "viešņa" no šādas džentlmeniskas laipnības nogāzās ģībonī. Pie brokastu galda karaliene to izstāstīja prezidentam Rūzveltam, kurš nemaz nebrīnījās, jo viešņa pārnakšņoja Linkolna kabinetā, un pēdējais vienmēr esot bijis neapmierināts, ja kāds tur uzturējies.
Britu premjerministrs Vinstons Čērčils atteicās nakšņot Baltajā namā pēc tam, kad arī to satika. Iznācis no vannas pliks un ar cigāru zobos, viņš apstulba, ieraudzījis istabā Linkolna spoku, kas bijis tērpts mantijā un bakstīja kamīnā uguni uzturēdams. Čērčila acu priekšā Linkolna tēls izčibēja.
Vēlāk Linkolna rēgu redzējuši vēl prezidenti Trumens un Eizenhauers.
Viena no Baltā nama sekretārēm šausmās sastingusi, kad, pavērusi kabineta durvis, redzējusi, ka Linkolns sēž uz gultas malas un velk kājās zābakus.
Linkolna spoks Baltajā namā tiekot novērots līdz pat šai dienai. Viens no tehniskajiem darbiniekiem pavēstīja lūk ko: "Bija agrs rīts, un es noņēmos ar puķēm otrajā stāvā. Kad ieslēdzu gaismu, viņš sēdēja tur, pie sava kabineta, salicis roku pār roku, pārmetis kāju pār kāju, un skatījās taisni. Viņam mugurā bija pelēks melni strīpots uzvalks, uz trim pogām atrotītas getras un melnas kurpes. Viņš tur sēdēja, es izbijos un apstājos. Kad es pamirkšīnāju, viņš pazuda. Es nokāpu pa kāpnēm un pastāstīju šveicara palīgam, ko tiku redzējis. Viņš teica, ka esmu viens no tiem, kas redzējis Linkolnu mājā pagājušajā gadā." 

Linkolna dēla spoks. Tomēr pirmais Baltajā namā manītais spoks bijis prezidenta Linkolna 12 gadu vecumā mirušā dēla Viljama tēls. Par to stāstījusi Marija Toda, Linkolna sieva: "Viņš nāk pie manis katru nakti, un nostājas gultas priekšā... Mazais Edijs [otrais Linkolnu dēls, miris 3 gadu vecumā] reizēm atnāk kopā ar viņu, un divas reizes viņi atnāca kopā ar mūsu brāli Aleku."

Saites.
Baltā nama spoki.
Ābrams Linkolns (1861.-1865.g.).
Vinstons Čērčils (1874.-1965.g.).