Mihails III (842.-867.g.)
Amoriešu dinastijas 3. un pēdējais Bizantijas imperators no 842. līdz 867.gadam.
Radniecība. Tēvs – Mihails (???).
Māte – Teodora (???).
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 3 gadu vecumā. Sākumā viņa vārdā valdīja māte Teodora, bet pēc pilngadības sasniegšanas nolēma turpināt tēva stingro līniju.
843.gadā baznīcas koncilā izbeidza cīņu pret svētbilžu lietošanu grieķu pareizticībā, tā izbeidzot vairāk kā 100 gadu ilgušo reliģisko juku periodu.
Imperatora Mihaila III galmā spēja iekļūt vienkārša maķedoniešu zemnieka dēls un kļūt par viņa favorītu.
Krievzemiešu uzbrukums Konstantinopolei (860.g.). Saskaņā ar hroniku, Askolda un Dīra vadībā Kijevas karadraudze veica pirmo karagājienu un Konstantinopoli vēl pirms "varjagu piesaukšanas."
860.gadā pie Konstantinopoles sienām parādījās 200 krievzemiešu kuģi. Krievzemieši ieņēma tuvējās salas un aplenca Konstantinopoli. Bizantijas imperators Mihails III tobrīd atradās karagājienā 500 km attālu, un steidzās atpakaļ pie aplenktās galvaspilsētas.
Leģenda vēsta, ka atgriezies imperators kopā ar patriarhu Fotiju augu nakti lūdzies Vlahernas baznīcā, kur tika glabāta brīnumdarītāja Dievmātes riza (krieviski!). Kad pienācis rīts, relikviju iznesuši pie jūras. Tā bijusi gluda kā spogulis, taču tikko riza pieskārusies ūdenim, jūrā sacēlusies vētra un sākusi mētāt un dragāt krievu kugus. Daudz krievzemiešu gāja bojā nemierīgajā jūrā, karagājiens bija neveiksmīgs un Askoldam ar Dīru bija jādodas mājup.
866.gadā kļuva par līdzvaldītāju.
Līdzvaldītājs Mihailu III nogalināja Konstantinopolē ap 867.gadu, un kļuva par jauno Bizantijas imperatoru Vasīliju I.
Avoti.
Teofāna Turpinātāja hronika. 1.daļas beigās, jo beidzas ar ziņu par Mihaila III nāvi.
