Menonīti
Viena no evaņģēlisko kristiešu sektām, anabaptistu sekotāji Nīderlandē, kas nosaukti pēc sektas dibinātāja Meno Simonsa (1496.-1561.g.) vārda.
Pastāv arī mūsdienās - ap 500 000. No tiem 70 000 Holandē, 12 500 - Vācijā, 50 000 - Kanādā, 250 000 - ASV. Viņi sludina nepretošanos ļaunumam ar varu, daži neatzīst karaklausību un zvērestu. Jau pašā sākumā, kad gan luterāņi, gan kalvinisti, gan anglikāņi bija fanātiķi, menonīti izvirzīja reliģiskās iecietības principu un centās pierādīt, ka daudzās ticības nekaitē valstij un ka ķecerus var piegriezt savai ticībai tikai ar Dieva vārdu, nevis ar varu. Menonīti neatzīst baznīcas organizāciju, katra draudze tiem ir pilnīgi neatkarīga, tajā vienlīdzīgi ir visi: gan vīrieši, gan sievietes. Viņi noliedz bērnu kristīšanu.
Menonītu nelokāmie reliģiskie uzskati spieda tos XVII gs. beigās izceļot no Nīderlandes uz Prūsiju, pēc tam uz Krievijas impēriju.
1870.gados krievu valdīšana uzstāja uz menonītu iesaukšanu militārajā dienestā, un tie pārcēlās uz Kanādu. Tie nodibināja savas kolonijas mazapdzīvotās Saskačevānas, Albertas un Britu Kolumbijas vietās. Te tie dzīvoja līdz pat I Pasaules kara sākumam, kad Kanādas valdīta, vadoties no pretvāciskiem noskaņojumiem, sāka spiest menonītus skolās mācīties angļu valodā un visai nopietni apsvērt arī to iesaukšanu armijā. ticībā pārliecinātākie menonīti atkal cēlās ceļam un pārcēlās uz apstākļos skarbo Meksikas kalnieni.
Tomēr lietas Meksikā nesekmējās labāk, un 1950.gados meksikas valdība uzstāja dziļāk iekļauties meksikāņu sabiedrībā un menonīti atkal pakoja mantas ceļam - šoreiz Belīzas virzienā.
Menonīti Ukrainā. Agrāk par citām evaņģēliskajām sektām Krievijā radās menonīti.
Pēc uzvaras pār Turciju 1768.-1774.g. un 1787.-1797.g. karos Krievija sev pievienoja teritorijas Melnās un Azovas jūras piekrastē un Krimas pussalu. Šajās zemēs plašos apmēros tika nometināti kolonisti no Rietumiem. Ukrainas zemēs parādījās milzīgas vācu kolonistu apmetnes, un šo kolonistu lielākā daļa bija menonīti.
Menonītu ticības mācība no paša sākuma neguva vietējo zemnieku atbalstu, kas strādāja vācu kolonijās Ukrainas ziemeļos. Lai viņos pastiprinātu savu ietekmi, kolonistu virsslāņi ieviesa kalpiem īpašas "Bībeles stundas," kurās lasīja Bībeli, teica sprediķus un dziedāja garīgas dziesmas. Tā cēlās īpatnēja sektantisma kustība, kam nebija saskaņotas un viengabalainas ticības mācības, un ko iesauca par "štundismu" (Stunde - "stunda" vācu val.). Sektas ticības mācība bija evaņģēliskās ticības un duhoborisma sajaukums.
1859.gadā sludinātājs štundists Ungers no vācu kolonijas Horticas nodibināja sakarus ar Vācijas baptistu vadītāju Onkenu. Viņu sarunu rezultātā Ukrainā ieradās daudz baptistu misionāru, kas sāka štundistiem un menonītiem sludināt baptisma ticības mācību. Štundistu draudzes sāka ātri pārveidoties par baptistu draudzēm, kam bija ievērojami naudas līdzekļi, starptautiski sakari un stipra centralizēta organizācija.
Mūsdienās štundisms var radīt interesi tikai no vēstures viedokļa. Šur un tur par štundistiem līdz šim laikam sauc tieši baptistus.
Menonīti Belīzā. Pirmais menonītu migrantu vilnis 3500 cilvēku sastāvā ieradās Belīzā (toreiz Britu Hondrasa) no Meksikas 1958.gadā. Belīzas varas iestādes visai labprāt uzņēma menonītus to zemkopibas spēju dēļ, jo vietējie nēģeru iedzīvotāji nespēja radīt un uzturēt daudznozaru lauksaimniecību. Savukārt menonīti ar entuziasmu ķērās pie auglīgās Belīzas zemes apstrādes.
No Kanādas ieradušies un angliski runājošie menonīti dibināja Blūkrīkas (Blue Creek) koloniju netālu no Orandžvalkas (Orange Walk) Belīzas ziemeļu daļā un Spanišlukautas (Spanish Lookout) Kaijo apgabalā Belīzas rieteņos pie Gvatemalas robežas.
Dzīvo slēgtās lauksaimnieku kopienās, runā vāciski. Tiem ir savas skolas, baznīcas un bankas. Kā visur, arī Belīzas menonīti noraida jebkādu mehanizāciju un tehnoloģijas. Menonīti joprojām lietos zirgu vilktus ratus un izvairās lietot elektrību.
Menonīti belīzai nākuši par labu, jo tie ieņem vadošo lomu valsts piensainiecībā un vistkopībā, ražo lielāko daļu olu. Tāpat menonīti ir stipri mēbeļu ražošanā un tos bieži var redzēt Belīzas tirgos pārdodam savus izstrādājumus. Savukārt Belīzas valsts tos liek mierā.
Saites.
Kristiešu sektas.
