Maldīvu salas
- Detaļas
- Publicēts 10 Decembris 2015
- 3174 skatījumi
Apmēram 1200 koraļļu salu arhipelāgs un salu valsts Indijas okeānā - mazākā Āzijā gan pēc teritorijas, gan arī pēc iedzīvotāju daudzuma.
Arhipelāgs pelnīti dēvēts par Paradīzes salām - gluži kā pastkarte no Bounty reklāmas. Bagāta zemūdens valstība.
Vēsture. Maldīviju līdz XII gs, apdzīvoja hinduisti un budisti, bet tad to iekaroja un okupēja musulmaņi.
1153.gadā varu salās ieguva islāms.
Pētījumi Maldīvu salās (1983.-1984.g.). Maldīvu salās izrakumus veicis norvēģu zinātnieks T.Heijerdāls, atklājot redīnu kultūru.
1983.-1984.gados T.Heijerdāls sadarbībā ar arheologu Arni Šelsvoldu veica arheoloģiskos pētījumus Maldīvu salās. Izrakumi atklāja, ka Maldīvu salās ir bijusi attīstīta kultūra, ja 1000 gadus pirms eiropiešu parādīšanās Indijas okeānā. Apmēram 1200 koraļļu salas kopš 1153.gada bija islāma varā, un tas aizliedza cilvēku figūru izstādīšanu. Tādejādi, akmens skulptūra, ko atrada pētnieki, varēja būt vismaz 800 gadu sena. Turpinot pētījumus, tika atklātas daudzas figūras, kā arī svētnīcu drupas. To iespaidīgās dimensijas un bagātīgie rotājumi liecināja par pārticību sālās vēl pirmsislāma periodā. Atradumi parādīja, ka vietējā ekonomika tika bāzēta uz ciešiem kontaktiem ar lielajām kontinantālajām civilizācijām.
Maldīvija ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 60.gados.
Saites.
Maldīvu redīnu kultūra.
