Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Melnā jūra

Mar Negro - rumāņu val.
Kara Deniz - turku val.
Чёрное море - krievu val.

Atlantijas okeāna vidus jūra pie Ukrainas, Krievijas, Abhāzijas, Gruzijas, Turcijas, Rumānijas un Bulgārijas krastiem.



Raksturlielumi. Platība - 413 488 km2.
Garums - 1148 km.
Platums - līdz 615 km.
Lielākais dziļums - 2211 m.

Vēsture. Stāstā par Atlantīdu, iespējams, mītiski atspoguļojas plūdi Melnajā jūrā. Šī teorija pieņem, ka Atlantīda ir izdomājums, taču mīts apraksta reālu vēsturisku notikumu: zemestrīci Bosfora jūras šaurumā pie Vidusjūras un tai sekojošus plūdus Melnajā jūrā. Tas notika apmēram 5600.g.pmē. Tajā laikā Melnā jūra bija saldūdens ezers un divtik mazāka nekā patlaban, ūdens līmenis bija aptuveni 100 m zemāks par šodienas līmeni.
Plūdi ietekmēja visu reģionu, jo aptuveni gada laikā jūras līmenis pacēlās par vairākiem desmitiem metru. Milzīgās kataklizmas pēdas ir atrodamas daudzu tautu leģendās un, iespējams, tās iedvesmoja arī Platonu radīt savu stāstu par Atlantīdu.
Senie grieķi Melno jūru sauca par "viesmīlīgo jūru" (Ponta Eikvisina arī Pontos Euxenos). Pie tās ziemeļu krastiem viņi parādījās VII gs.pmē. vidū. Līdz tam tie bija apdzīvojuši Melnās jūras dienvidu un daļeji arī austreņu un rieteņu krastus, tagad arī ziemeļu krastu, kurā nodibināja savas kolonijas un vēlāk arī Bospora valsti.
IX-XII gs. Melnā jūra bija nobeiguma posms Ceļā no varjagiem uz grieķiem, kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju.
Pēc krievu-turku kara (1806.-1812.g.). 1812.gadā Bukarestē parakstītais miera līgums izbeidza krievu-turku karu (1806.-1812.g.), Krievija Turcijai atdeva Malnās jūras ostas Anapu, Poti, Ahalkalaku, bet paturēja Suhumus u.c. punktus Rietumgruzijā, kurus bija ieguvusi pēc Rietumgruzijas iekļaušanas Krievijas impērijā. Tādejādi Krievija pirmo reizi ieguva jūras bāzes Melnās jūras Kaukāza piekrastē. 

Ģeogrāfija. Ziemeļu daļā liela pussala - Krima, Kerčas šaurums to savieno ar Azovas jūru; DR Bosfora jūras šaurums to savieno ar Marmora jūru un tālāk Dardaneļi ar Vidusjūru. 
Lielākie līči (limāni): Karkinitas, Kalamitas, Dņestras līči, Dņepras limāns.
Salas: Berezaņa, Čūsku sala (Zmeinija).
Melnajā jūrā ietek Dņepra, Dienvidbuga, Dņestra, Donava, Riona, Čoroha, Kizilirmaka.

Ģeoloģija. Melnās jūras gultne ir tektoniska lielieplaka ar stāvām nogāzēm.
Pirms Kaukāza pacelšanās Melnā jūra bija savienota ar Kaspijas jūru. Vairākas reizes tā arī atdalījusies no Vidusjūras.
1996.gadā amerikāņu zinātnieki zem ūdens uzgāja senas pludmales. Dziļākā tāda bija 156 m dziļumā.

Klimats. Pārsvarā kontinentāls, dienvidu daļā subtropu.
Ziemā biežas vētras. 
Jūras virsējā slānī ciklonisks straumes riņķojums, ātrums līdz 1 km/st., vētrā 5-6 km/st.
Ziemā ūdens temperatūra atklātā jūrā ir 6-8oC, ziemeļos un rieteņos piektastē reizēm veidojas ledus.
Vasarā ūdens  temperatūra ir 22-25oC, vietām seklumos līdz 30oC.
Lielā upju ūdens pieplūde (ap 400 km3 gadā) un nokrišņi samazina ūdens sāļumu; atklātā jūrā 17,5-18,5%o; pie upju grīvām 9-3%o un mazāk. 
Plūdmaiņas nepārsniedz 0,1 m, vējuzplūdos un vējatplūdos līmeņa svārstības līdz 2 m; seišsvārstībās ap 60 cm. 
Pie dibena temperatūra ir 9oC, sāļums 22-22,5%o,

Daba. Dziļumā maz skābekļa, sērūdeņraža 5-7cm3/l, tāpēc augi un dzīvnieki atrodas galvenokārt augšējā slānī.Apmēram 1500 dzīvnieku sugu, no tām 180 ir zivju sugu, bentosā 260 augu sugu, fitoplanktonā - 284.
Zivis - belugas, stores, sevrjugas, anšovus (hamsas), tjuļkas, kefales, stavridas, makreles, plekstes, brētliņas (vietēja pasuga - Sprattus sprattus phalericus).
Mīt arī delfīni, dzeloņu haizivis, austeres, mīdijas, krabji, sūkļi.
Interesanti, ka jau no senatnes nāk nostāsti par Melnajā jūrā mītošo briesmoni.

Sainmniecība. Melnajai jūrai ir liela nozīme jūras ransportā, pieslēdzas iekšējie ūdensceļi.
Ostas: Odesa, Feodosija, Nikolajeva, Kersona (Ukrainā); Novorosijska (Krievijā); Poti, Batumi (Gruzijā); Burgasa (Bulgārijā); Konstanca (Rumānijā); Sinopa, Trabzona (Turcijā).
Kūrorti - Eipatorija, Jalta, Soči, Suhuma u.c.

Saites.
Melnās jūras nezvērs.
Atlantijas okeāns.