Mouras
- Detaļas
- Skatīts: 824
Moury.Uzskata, ka termins mouras nācis no grieķu valodas vārda moiras - "likteņa dieves" sengrieķu mitoloģijā.
Mitoloģiskas būtnes seno portugāļu folklorā.
Saskaņā ar vietējām portugāļu leģendām mouras bijušas sava veida dievietes. Kā jau dievietes, mouras bijušas nemirstīgas, baudījušas mūžīgo dzīvību, mūžīgo jaunību un neparastu gudrību. Tās dāvājušas cilvēkiem auglību un pārticību, iemācījušas tiem lauksaimniecību, aušanu, vērpšanu, siera gatavošanu, aršanu un alus brūvēšanu; tāpat devušas tiem arī mājdzīvniekus - aitas, cūkas un govis. Par to ņēmušas vien nedaudz piena. Mourām pierakstīja neparastas spējas - viņas pārtikušas no Saules enerģijas, audušas audumus no Saules stariem, runājušās ar mirušajiem. Tās varējušas cilvēkus nolādēt, taču darījušas tiem arī daudz laba. Mouras iztēlojās kā sievietes - pa pusei ar čūskas vai vērša ķermeni. Daži mīti vēsta, ka tieši mouras radījušas pasauli. Folkloras avoti liecina, ka mouras nonākušas uz Zemes vēl pirms cilvēku parādīšanās un ņēmušās "radīt pasauli" - izveidoja pakalnus, ielejas, upes, uzcēla dolmeņus, menhīrus un apzīmēja klintis. Viņas radīja bērnus, no kā izcēlās sentautas.
Mourām piedēvē megalītu būvniecību Portugālē, te tie bijuši vissenākie Rietumeiropā, jo ar radioaktīvā oglekļa metodi datāti laikā no 4880.-388.g.pmē. Līdz ar kristietības ienākšanu viss mainījās, jo daudzi megalīti tika izpostīti kā "viltus svētnīcas." Dažu vietā tika uzeltas katoļu baznīcas. Saglabājās atmiņas par mourām, bet izšķirt nevar, kur beidzas patiesība un sākas fantāzijas.
Saites.
Portugāļi.
