Neapoles karaļi
Neapoles karalistes valdnieki.
Džovanna II (?-1435.g.). Neapoles un Jeruzālemes karaliene Džovanna II (1373.-1435.g.) pēc vīra Vilhelma fon Hābsburga un brāļa Ladislao nāves izmantoja kondotjēra Mucio Atendolo Sforcas (1369.-1424.g.) pakalpojumus, kurš bija ari karalienes mīļākais. Taču Sforca vēlāk nostājās pret karalieni, kura tādēļ aicināja palīgā Aragonas karali Alfonsu V (1396.-1458.g.).
Ferdinands III (1504.-1516.g.).
Neapoles karalisti iekaroja Aragonas karalis Ferdinands II 1504.gadā un kļuva arī par Neapoles karali Ferdinandu III (1504.-1516.g.).
Žozefs (1806.-1808.g.). Napoleona I brālis.
Joahims Mirats (1808.-1815.g.).
Dzīvesgājums. No 1808.gada Neapoles karalistes karalis bija Napoleona I karavadonis Joahims Mirats. 1815.gadā Mirats ar nelielu vienību mēģināja sagrābt Neapoles karalisti. Nodots tiesai un nošauts.
Aplūkojamie objekti.
Kazertas pils. Reggia di Caserta. XVIII gadsimta pils komplekss, baroka pērle, atrodas uz ziemeļiem no Neapoles. Tā ir bijusī Abu Sicīliju karalistes karaļu rezidence. Tā ir lielākā bijusī karaļa rezidence pasaulē, kopējā telpu platība ir 47 000 m2. Pils dažkārt tiek saukta par baroka "gulbja dziesmu," jo radīta baroka norieta periodā. 1997.gadā pils komplekss tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļa no objekta "Kazertas 18. gadsimta karaliskā pils ar parku, Vanvitelli akvedukts un Sanleučio komplekss." Viena no lielākajām monarhu rezidencēm pasaulē - Neapoles karaļu mītne. Celtniecībā izmantots daudz marmora.
Saites.
Neapoles karaliste.
