Ņiženovgorodas kņazi
Dmitrijs Konstantinovičs (~1376.g.). (Дмитрий Константинович) 1376.gadā Ņižņenovgorodā un Suzdaļā valdošais kņazs Dmitrijs Konstantinovičs vērsās pēc palīdzības pie Maskavas kņaza. Tika nolemts organizēt karagājienu uz Mamajam piederošajām zemēm, kas tāds nebija noticis kopš Batija laikiem. Nosprieda uzbrukt Volgas Bulgārijas zemēm. Ar tām krievi naidojas jau izsenis, periodiski rīkodami sirojumus viens pret otru. Abu kņazu rīkotais uzbrukums bija negaidīts. Krievu vienību komandēja Dmitrijs Bobroks-Volīnietis (Дмитрий Боброк-Волынский), kuram pieraksta ideju izdalīt atsevišķu slēpņa pulku Kuļikovas kaujā, un Ņižegorodas kņaza dēli Vasīlijs un Ivans. Hronikās teikts, ka krievu vienības izposījušas daudz ciemu. Pēc tam pie Bulgāras pilsētas sienām sakāvuši vietējo valdnieku savākto armiju. Toreiz krievi pirmo reizi iepazinušies karstajiem ieročiem, no Bulgāras sienām pa viņiem šāvuši ar dižgabaliem. Šos ieročus izveda uz Maskavu un uzstādīja turienes Kremļu sienās.
