Nipūras kalendārs
Vissenākais zināmais kalendārs (lai gan ķīniešu leģendas sakās savējo daudz senāku esam). Ieviesa apmēram 4400.g.pmē. Vērša zīmē, tas tika izgudrots sezonālo svētku svinēšanai. Piemēram Jaunais gads sākas pavasara pirmajā dienā. Lietoja šumeri, babilonieši, asīrieši, akadieši un citas Divupes un Tuvo austrumu tautas. Patlaban to lieto tikai žīdi, kuriem 1992.gadā bija 5752.gads. Tādējādi pēc Nipūras kalendāra cilvēces vēsture sākusies 3760.gadā pmē.
Raksturojums. Tam ir Mēness-Saules iedaba. Tamdēļ bija nepieciešama stipra korekcija, jo Saules gads bija par 10 dienām, 21 stundu, 6 minūtēm un apmēram 45,5 sekundēm garāks par Mēness gadu. Šī nesakritība sastādīja 7/19 daļas sinodiskā mēneša, tādējādi tika pievienoti 7 Mēness mēneši katriem 19 Saules mēnešiem. Mācību grāmatās šī 19 gadu cikla atklāšana piedēvēta atēniešu astronomam Metonam (~430.g.pmē.), taču šis fakts bija zināms jau cilvēkiem senajā Divupē.
Ir hipotēze, ka neandertāliešu iegriezumu tabulas kaulos un koka dēlīšos ir primitīvi Nipūras kalendāri.
360 grādu aplis tika sadalīts 12 daļās, jo 12 skaitījās debesu skaitlis. No šejienes arī radušies 12 mēneši, 12 zodiaka zīmes, 12 Oimpa dievi utt. Trūkstošo dienu problēmu risināja ar interkalācijas palīdzību, proti, pēc zināma skaita gadu paiešanas pievienoja 13.mēnesi.
