Nanna
Nanna – saīsinājums no NAN.NAR – „starojošais.”
Raksturojums. Mēness dievs.
Sinonīmi un analogi. Akādiešu (semītu) sinonīms Sins ir izplatītāks. Vārds Sins cēlies no vārda SU.EN, kuru reizēm izrunāja kā ZU.EN – „ZU kungs.” Šumeru gramatika ļāva mainīt zilbes vietām, nemainot jēgu. Tā artī sanāca – EN.ZU. Respektīvi, tieši Nanna bija ZU, ar kuru cīnījās Ninurta par varu.
Radniecība. Dieva Enlila un viņa sievas Ninlilas pirmdzimtais dēls, troņmantnieks. Sieva Ningala, tā dzemdēja vīram dvīņus – IN.ANNI („Anu kundze”) un UTU („starojošo”).
Biogrāfija. Kā dieva Enlila mantiniekam, tam pārvaldē piešķīra Ūru – pašu varenāko no šumeru pilsētvalstīm. Te atradās viņa templis E.GIŠ.NU.GAL – „troņa sēklas māja.” Ūra uzplaukst viņa valdīšanas laikā, kļūst par galveno Šumeras maizes klēti. Taču pēc laika Anu un Enlila spiediena dēļ pamet pilsētu. Iemesls nav zināms, iespējams Nanna mēģināja sagrābt varu. Nanna kopā ar sievu devās uz hurītu pilsētu Haranu un dzīvoja tajā ilgu laiku. Būvēja un iekārtoja pilsētu, padarīdams to ļoti līdzīgu Ūrai. Vēlāk rakstos teikts, ka tas aizlidojis debesīs.
Nomierinājies, tas tomēr atgriezies. Senajos rakstos tas nosaukts par „...lielo Sina brīnumu, kāds nav noticis uz Zemes no seniem laikiem...” Ar Anu ieroča spēku palīdz babiloniešu karavadonim Nabunaīdam 555.g.pmē. sakaut savus ienaidniekus un kļūt par ķēniņu. Pateicībā par to Nabunaīds pasludina Nannu par Galveno dievu. Tā beidzot Enlila atzars ņēma pārsvaru pār Ea atzaru, pārņemdams varu.
Kad 2024.g.pmē. radioaktīvais mākonis apdraudēja Ūru, atteicās pilsētu pamest un saslima ar staru slimību – palika daļēji paralizēts.
Saites:
Šumeru mitoloģija.
