Nīnive
Tās nosaukums cēlies no Divupes dieves Nines vārda.
Asīriešu senā galvaspilsēta.
Atrašanās vieta. Irākas ziemeļos, Kujundžikas pakalnā, 10 jūdzes uz leju pa Tigru no Horsabadas, Mosulas pilsētas autreņu daļā.
Vēsture. Pēc Bībeles ziņām pilsētu cēlis leģendārais ķēniņš Nimrods, it kā 3000 gadu atpakaļ. Bībele šo pilsētu slavina, zaimo un nolād. To, ka Nīnivi dibinājis Nimrods, apliecinot arī kādi sengrieķu vēstures avoti.
Jau valdnieks Hamuraps piemin šīs pilsētas Ištaras svētnīcu ap 1930.g.pmē. Kad Ašūra un Kalaha jau bija galvaspilsētas, Nīnive vēl bija provinces pilsēta. Par galvasilsētu to padarīja ķēnņš Sinaheribs, no kurienes tas valdīja pār zemi līdz pat Palestīnai un Sīrijai.
3 valdnieku laikā (Sinaheriba, Esarhadona un Ašurbanapala) bija galvaspilsēta. VII un VIII gs.pmē. bija ziedoša metropole. Vislielāko uzplaukumu pilsēta sasniedza kēniņa Ašurbanapala valdīšanas laikā.
612.g.pmē. Ašurbanapala dēla Sinšariškuna laikā pilsētu ieņēma mēdiešu ķēniņa Kiaksāra armija, pastiprināta ar persiešiem (par viņu piedalīšanos uzbrukumā ziņu itkā tomēr neesot) un babiloņiem Nabopalasāra vadībā, ieņēma Nīnivi, nopostīja to visu un palika tikai drupu kaudze.
Tā Nīnives kā valdnieku rezidences laiks nav garāks par 90 gadiem. Taču šie 90 gadi atstājuši neizdzēšamas pēdas clvēku atmiņā – Nīnve tiek saistīta ar kariem, apspiešanu, ciešanām un slepkavībām, ar saviem asiņainajiem ķēniņiem. Īpaši cietsirdīgs bijis Sinaheribs.
Bībelē minēta aina, kad Jahve sūta uz to pravieti Jonu, lai tas sludinātu pilsētā taisnīgo atmaksu. Taču sods neticis izpildīts, jo pilsētnieki nožēlojuši grēkus.
Celta 3000 gadu apakaļ. Asīrijas valdnieka Sargona II galvaspilsēta.
627.gada decembrī pie Nīnives notika izšķiroša kauja starp bizantiešiem un Sasanīdu persiešiem, kuras rezultātā pēdējie cieta sakāvi un persiešu ķēniņa Hosrova II impērijas izplešanās tika apturēta.
2016.gadā Irākas armija sāka Mosulas atbrīvošanu no to sagrābušajiem Islāma Valsts kaujiniekiem, un austrumu daļu ar Nīnives drupām atbrīvoja jau tai pašā gadā.
Atklāšana un izpēte. Jau agrīnie ceļotāji – Kineirs, Ričs, Einsvorts uzskatīja, ka zem šiem pakalniem varētu būt drupas.
Arī Pols Emils Bota vienā no Kujundžikas pakalniem raka veselu gadu, bet nekā tajā neatrada. Pa to laiku vietējie iedzīvotāji sastāstīja tam pilnu galvu ar visādām blēņām. Tai skaitā bija arī kāds mutīgs arābs, kas teicās esam milzumu skulptūru un celtņu viņa dzimtajā ciemā pie Horsabadas. Neko daudz gan necerēdams, Bota pie arāba nosūtīja dažus savus civēkus. Pēc nedēļas atsteidzas satraukts sūtnis, kurš pstāstīja par neskaitāmiem atradumiem: mūriem, ciļņiem un briesmīgām skulptūrām.
Tūdaļ pat Bota ar zirgu devās uz 16 km attālo ciematu. Jau pēc pāris stndām viņš tupēja bedrē un zīmēja bārdainu cilvēkus, spārnotus dzīvniekus un visneiedomājamakā izskata būtnes. Jau pēc dažām dienām visi viņa ļaudis bija pārcēlušies uz šejieni un ķērās pie izrakumiem. Botam vars nebija šaubu, ka 1843.gadā atklāta Nīnive – tieši ķēniņa pils. Atbilstoša satura telegramma tika nosūtīta uz Parīzi.
Francija bija sajūsmā un sniedza nopietnu palīdzību, jo vietējais turku pašā lika dažādus šķēršļus. Izrakumi turpinājās no 1843.-1846.gadam. Tapa redzama atraktā pils. Valdības uzdvumā no Parīzes ieradās pazīstamais zīmētājs un Persijas apceļotājs Ežēns Napoleons Flandēns. Viņš zīmēja sklptūras un detaļas, kas burtiski sabirza putekļos pēc atrakšanas.
Bota daudzas statujas nogādāja uz plostiem, taū tās straujajā Tigrā nogrima. Otrā tūre bija veiksmīgāka un tā pirmie asīriešu artefakti tika nogādāti Luvrā.
Izrakumus Nīnivē turpināja anglis sers Ostins Henrijs Leijards. Pēc panākumiem Nimroda pakalnā, Leijards 1849.gadā mēģinaāja laimi vēl arī kādā Kujundžikas pakalnā iepretim Mosulai Tigras pretējā krastā, tajā pašā, kur reiz jau racies Bota. Veiksme bija viņa pusē, un Leijards atklāj vienu no lielākajām Nīnives pilīm. Viņš sāka rakt kalnā vertikālu šahtu, līdz apmēram 20 pēdu dziļumā uzdūrās ķieģeļu slānim. Sākot no šīs vietas, viņš raka horizontālas ejas visdažādākajos virzienos. Viņš uzgāja kādu zāli, vārtus ar spārnotu vēršu figūrām malās. Pēc 4 nedēļu darba tika atraktas jau 9 istabas ķēniņa Sinaheriba pilī.
Izrakumi šai vietā turpinājās līdz 1860.gadam.
Arhitektūra. Pilsētu apjoza augsts mūris, kas balstījās uz aptēstu akmeņu pamatiem. Tas bija 40 ķieģeļu biezs (10 m) un 100 ķieģeļu augsts (24 m). Mūrī bija 15 vārtu. Apkārt mūrim bija 42 m plats grāvis. Pie Dārza vārtiem pāri grāvim veda akmens tilts, tā laika arhitektūras brīnums.
Pilsētas centrā valdnieka pils, tās sienas rotātas ar bareljefiem. Bija arī zikurāts. Pilsēta krāšņa – pilis, tempļi, mājas, staļļi, noliktavas, sienas, vārti, kolonnas, skulptūras, torņi, bastioni, terases, dārzi – tas viss tika uzcelts 5 gadu laikā.
Aplūkojamie objekti.
Sargona II pils. To kā pirmo no Nīnives pilsētas atklāja Pols Emils Bota Horsabadas pakalnā 1843.gadā. Pirme pētnieki nosprieda, ka tā ir ķēniņa Sargona II vasaras pils Nīnives malā. Celta 709.g.pmē., pēc Bābeles iekarošanas. Pagalmi ar bagātīgi rotātiem portāliem, ar greznām telpām, ejām un istabām, trijās daļās dalītu harēmu un kāda varena kāpņveida torņa paliekām.
Esarhadona pils. Domājamā tās atrašanās rajonā arheoloģiskā izpēte ir neiespējama, jo tur atrodas mošeja – veltīta pravietim Jānim. Viņu aprija Valis, jo atteicās nogādāt Jahves vēstījumu Ninivē.
Sinaheriba pils. Uzgāja Leijards 1849.gadā pilsētas rietumu malā.Vecas ēkas pirs pils b’vniecības tika nojauktas. Tā bija dekorēta ar vāpētām ķieģeļu sienām, skulptūrām, mozaīkām baltiem uzrakstiem uz tirkīzkrāsas pamatnes. Viss bija ieturēts dīvaini aukstos, tumšos toņos, dominējot melnajai, dzeltenajai un tumši zilajai krāsai. Ārkārtīgi izteiksmīgi ciļņi un skulptūras.
Atradumi.
Valdnieka Ašurbanipala bibliotēka. Tai skaitā 12 plāksnes ar „Poēma par Gilgamešu” (datētas ap 2000.g.pmē.). Apmēram 25 000 (citur minēts 30 000) ķīļraksta plāksnīšu. Uzgāja pilsētas atklājējs Leijards. Bibliotēka ir sistmātiska: daļu sastāda raksti no privātiem krājumiem, bet lielākā rakstu daļa ir noraksti, kas pagatavoti dažādās valsts vietās. Pa visu valsti darbojās ierēdņi, kas vāca šos rakstus ķēniņa bibliotēkai. Tādējādi Ašurbanapals savāca bibliotēku, kur bija pārstāvētas visa tā laika zināšanas, kas lielā mēra pamatojās uz maģiju un burvestībām – tie bija darbi par garu piesaukšanu, maģiskām zīmēm un rituālu aprakstiem. Bet tur netrūka arī darbu par ārstniecību, filozofiju, astronomiju, matemātiku un filologiju. Visbeidzot, tur bija arī ķēniņu saraksti, vēsturiska un politisa rakstura piezīmes un pat poētiska literatūra – episki mīlas stāsti, dziesmas un himnas. Šai bibliotēkā bija arī pasaules Radīšanas mīts, aprakstīts uz septiņām plāksnītēm. Apmēram 4000 plāksnīšu veltītas viedajiem debesu pareģojumiem. Uzraksti bija asīriešu valodā, taču daudzie aizgūtie šumeru vārdi liecināja, ka tie ir senāku tekstu tulkojumi. Bieži bija sastopama piezīme: „Tulkots no šumeru valodas.” Bibliotēkā arī atrasts Šumeru valdnieku saraksts.
Planisfēra. Arī atrasta Ašurbanipala bibliotēkā. Tā ir māla disks, domājams, krietni vecāka oriģināla kopija. Sadalīts 8 vienādos sektoros, no kuriem 4 ir visai stipri bojāti. Uzraksti ir akādiešu valodā un attiecas uz astronomiskiem objektiem. Vienā no sektoriem uzraksti vēsta, ka te attēlots „Enlila ceļš” no Nibiru planētas uz Zemi. Pirmoreiz uzmanību piesaistīja 1880.gada 9.janvārī, kad P.H.M.Boznkets un A.H.Seiss sniedza ziņojumu Britu astronomijas biedrībā, as publicēja tās zīmējumu. 1891.gadā vācietis Fricis Hommels izteica pieņēmumu, ka tajā attēlota zvaigžņotā debess. Pētījuši arī Ernests Veidners un L.U.Kings, kurš to nokopēja. Patlaban pētnieki uzskata, ka tā ir asīriešu kopija šumeru oriģinālam, kurš attēlo dieva Enlila lidojuma maršrutu Saules sistēmā. Šobrīd tiek glabāta Britu muzejā.
Kristāla lēca. 1853.gadā britu zinātnes attīstības asociācijā tā tika izstādīta, līdzīga mūsdienu optiskajām lēcām, taču par 1900 gadiem vecāka.
Nimroda Sfinksas. Bārdainas cilvēku galvas, spēcīgi lauvu ķermeņi un ērgļu spārni. Uzgāja Leijards. Patlaban apskatāmas Britu muzejā.
Bareljefs ar anunaku. Tas atrasts Ašurbanipala pilī. Attēlota annunaks ar simbolisku ērgļa ķiveri galvā, rokā nes mazu somiņu, iespējams me.
Ķēniņa Ašurbanipala reljefs.
Divi annunaki kopj dzīvības koku. Tas ir reljefs no Ašurbanipala troņa zāles.
Cilnis ar ievanotu lauveni. Uzgājis Leijards Kudžunlikā. Ievainotai lauvenei iedragāts mugurkauls, ķermeņa pakaļdaļa jau nedzīva saļimusi pie zemes, bet ar ķermeņa priekšdaļu lauvene cenšas izslieties pēdējam rēcienam. Šis reljefs pēc mākslinieciskā spēka un izteiksmīguma ierindojams pasaulē labāko mākslas darbu skaitā.
Ārkārtīgi daudz skulptūru, ciļņu un zīmējumu. Ainas no kara, mājas darbiem, medībām.
Oanesa atradumi. Tās ir trīs keramikas figūriņas un viens bareljefs no Sargona II pils.
Saites.
Asīrijas valsts.
Irāka.
