Ništunčiča
Nixtun-Ch'ich.'
Maiju senpilsēta Gvatemalā.
Atrašanās vieta. Gvatemalas ziemeļos, Petēnas provincē, uz pussalas Petenicas ezera DR galā.
Vēsture. Celta Postklasiskajā periodā, pirms 700 gadiem.
Izpēte. Ekspedīcijas atraka lielu bumbas spēles laukumu, kas izrādījās otrs lielākais maiju zemēs.
2014.gadā amerikāņu arheologi no ASV Valsts zinātnes fonda atrakuši apspriežu namu ar altāriem, kvēpināmajiem traukiem un skulpturāliem dzīvnieku atveidiem. Atklāto drupu un senlietu vecums ir apmēram 700 gadi.
Aplūkojamie objekti.
Bumbas spēles laukums. Otrs lielākais zināmais (pēc Čičenicas).
Apspriežu nams. To atklāja ASV Valsts zinātnes fonda finansēta arheologu komanda. Apmēram 50x50 metri lielajam apspriežu nama kompleksam ir kvadrātveida plānojums. Tā iekšpusē bija divas 6 m platas, ar kolonnām balstītas zāles, kuru sienas kādreiz bija izgreznotas greznotas ar dzīvnieku skulptūrām - izkaltām rāpuļu (čūsku vai krokodilu) un papagaiļu galvām. Vēl arheologi celtnes drupu iekšpusē atrada divus altārus, uz kuriem kādreiz pacēlās bruņurupuču skulptūras.
Apspriežu nams bija pilsētas un droši vien tuvējā apvidus politiskās un reliģiskās varas centrs, kur icu maiju līderi noturēja savas sapulces, dibināja alianses, godināja dievus un slēdza laulības. Apspriežu nams kā reliģiskās un politiskās varas sēdeklis izmantots postklasiskajā periodā no 1300. līdz 1500.gadam. Pēc tam maiji paši to iznīcinājuši un vietu apbēruši ar zemi.
Atradumi.
Kvēpināmie trauki. Tie izveidoti formā, kas atgādina mūsdienu Gvatemalas nacionālo koku ceibu. Domājams, ka šī forma simbolizējusi arī maiju mitoloģijā pazīstamo pasaules koku, kurš savienojis debesis ar pazemes pasauli. Viens kvēpināmais trauks ir īpašs ar to, ka tā pamatni veido maiju „debesu un radīšanas dieva” Icamnas galva, kas reizē, kā norāda arheologs Paugs, bijis arī „šamaņu dievs.”
Raksti.
Gvatemalas ziemeļos arheologi atrok postklasiskā perioda maiju apspriežu namu.
