Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nabonīds (555.-539.g.pmē.)

Nabu-na'id.
Bābeles pēdējais ķēniņš no 556.g.maija līdz 539.g.pmē. 29.oktobrim. 

Radniecība. Dēls - Belšarucurs (bībeliskais Baltazārs), saskaņā ar VD bija pēdējais Bābeles ķēniņš. Viņš Bābeles centrālajā daļā mēģināja organizēt pretestību persiešiem, kritis gūstā un nogalēts.

Dzīvesgājums. Viņš nebija nekāda rada ar iepriekšējiem ķēniņiem un nāca pie varas apvērsuma rezultātā 556.gada maijā. Sazvērestību atbalstīja priesteri kā arī tirgoņu un lielo zemes īpašnieku aprindas. Šo karavadoni iecēla par ķēniņu paši sazvērinieki, kas bija nogalinājuši iepriekšējo ķēniņu Labašimarduku.
Viņš un viņa dēli bija pēdējie Bābeles ķēniņi.

Ārpolitika. Iekaroja Taimas pilsētu Centrālajā Arābijā, un pārcēla uz to savu rezidenci.
Nesekmīgi karoja ar Mīdiju, bet no 550.g.pmē. - ar Persiju.
Ar dieva Nanna/Sina palīdzību sakāva naidniekus. Šī figūra bija kompromiss strap Enki dēlu Marduku un Enlila dēlu Sinu, jo Nabonīds bija svešinieks Bābelē, viņš bija no Harranas. Mēģinot saglābt impēriju, Nabonīds par valdnieku Bābelē nozīmēja Belšarucuru (Baltazāru)

Reliģija. Dīvains svētulis.Veica izrakumus seno svētnīcu vietā pirms tur cēla jaunas.

Nabunaīda valdīšanas gals. Nonāca pie persiešiem gūstā pēc tam, kad priesteu un vergturu aprindas, neapmierinātas ar nabunaīda nevarību, 538.g.pmē. nodeva persiešiem Bābeli. .
Pēc Abidēna atstāstītās Megasfēna versijas seko, ka pēc krišanas persiešu gūstā Nabonīdam Karmānijas province atdota pārvaldīšanā.
Pēc citas versijas (kādas?) šis ķēniņš sadega pils ieņemšanas laikā, ko nodevēji atdeva persietim Kīram. 

Avoti.
„Pēc viņa bojāejas sazvērinieki savācās un nosprieda par ķēniņu izvēlēt vienu no saviem sazvērestības vadītājiem – Nabonīdu, Babilonas vīru. Tieši viņa valdīšanas laikā ap Bābeli tika uzslietas sienas no apdedzinātiem ķieģeļiem un bituma.” (Jāzeps Flāvijs pēc Bērosa).
„Taču, viņa valdīšanas septiņpadsmitajā gadā no Persijas ieradās ķēniņš Kīrs ar milzīgu armiju. Iekarojis pārējo Āziju, viņš uzbruka Babilonijai. Kad Nabonīds saprata, ka karš ir neizbēgams, viņš savāca savu armiju un metās kaujā, taču cieta sakāvi un, bēgdams ar savu līdzgaitnieku grupu, patvērās Borsipā. Tūliņ pēc tam Kīrs ieņēma Bābeli un pavēlēja līdz pamatiem norakt tā sienas – jo daudz pūliņu bija prasījusi pilsētas ieņemšana. Tad Kīrs virzījās uz Borsipu, plānodams pilsētu aplenkt, bet Nabonīds padevās bez jebkādiem noteikumiem. Kīrs iesākumā žēlīgi apgājās ar viņu, taču pavēlēja pamest Babiloniju un apmesties Karmānijā. Tur Nabonīds pavadīja savu atlikušo dzīvi un tur arī nomira.” (Jāzeps Flāvijs pēc Bērosa).

Saites.
Bābilonijas ķēniņi.