Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dežņovs, Semjons

Čukču jūru atklāja krievu ceļotāji S.Dežņovs un F.Popovs 1648.gadā.

Nospiedums civilizācijā.
      Dežņova rags. Rags Čukču pussalas ZA, Krievijas galējais sauszemes austreņu punkts.

Deiviss, Dž. (~1592.g.)

Iespējams, ka spāņi Folklendu salas salas bija atklājuši jau 1520.gadā.
Vēsturē oficiāli atzīts, ka salas atklājis angļu jūrasbraucējs Dž.Deiviss 1592.gadā.

Dīters, Albrehts

Pušas katoļu baznīcas vecā centrālā altārglezna minēta 1833.gada vizitācijas dokumentos. XX gs. 2.pusē tā glabājās ērģeļu luktās. Anonīma baroka laika mākslinieka gleznotā kompozīcija atgādina renesanses meistara Albrehta Dītera darbu „Sv.Trīsvienības pielūgšana” (1511.g., Mākslas vēstures muzejs, Vīne). Eļļas gleznojumu papildina metāla aplikācijas – starojums, mākoņu loks.
 

Dūres cirvji

Visai primitīvi akmens darbarīki, ko gatavoja arhantropi.

Dūres cirvjus kā pirmos darbarīkus sāka gatavot Stāvstājas cilvēki (Homo erectus) un tas bija viņu pats nozīmīgākais jaunievedums,

Dzeramie ragi

Dzeramie ragi tikuši darināti no dzīvnieku raga, bet varēja būt izgatavoti arī no māla, stikla, koka vai metāla raga formā. Tie primāri lietoti dzeršanai, kā arī dažādos rituālos, bet krāšņi rotātie eksemplāri uzskatāmi par prestiža priekšmetiem.

Latvijas un Lietuvas arheoloģiskajā materiālā dzeramie ragi ar vienkāršu apkaltu augšmalu zināmi kopš III gadsimta. Īpaši raksturīgi tie bijuši kuršiem, kuru apbedījumos dzeramie ragi likti līdz XIV gadsimtam. Turpretī grezni rotāti dzeramie ragi ir ļoti rets atradums, Latvijas teritorijā zināmi tikai seši, bet Lietuvā – septiņpadsmit. Seši no tiem atrasti Plinkaigaļu senkapos bagātos vecāku karavīru apbedījumos, kas datējami ar V–VI gadsimtu.

Raksti.
Jaunajā LNVM ekspozīcijā varēs aplūkot greznāko Latvijā atrasto dzeramo ragu.