Aliens

Vai citplanētas K2-18b atmosfērā atrasts bioparaksts?

K2-18b, kas pazīstama arī kā EPIC 201912552 b, ir citplanēta, kas riņķo ap sarkano pundurzvaigzni K2-18 Lauvas zvaigznājā, aptuveni 124 gaismas gadu (38 parseku) attālumā no Zemes. Tā tiek klasificēta kā subneptūns ar rādiusu, kas ir 2,6 reizes lielāks nekā Zemei. Planēta atrodas apdzīvojamības zonā un apriņķo savu zvaigzni 33 dienās, saņemot gandrīz tikpat daudz gaismas, cik Zeme no Saules. Eksoplanēta tika atklāta 2015.gadā, izmantojot Kepler-2 kosmisko teleskopu, un mūsdienās tā tiek detalizēti pētīta ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, lai noskaidrotu tās atmosfēras sastāvu. Jau 2019.gadā astronomi šīs citplanētas atmosfērā bija konstatējuši ūdens molekulas vai ūdens tvaikus, kas gan pēc jaunākajiem pētījumiem neatbilst patiesībai.

2025.gadā Kembridžas universitātes astrofiziķa Nika Madusudāna (Nikku Madhusudhan) vadītā komanda paziņoja, ka K2-18b atmosfērā atklāts dimetilsulfīds — 20 reižu lielākā koncentrācijā nekā uz Zemes. Šādu vielu iespējams uzskatīt par bioparakstu, kas varētu liecināt par dzīvības eksistenci uz eksoplanētas. Tā kā dimetilsulfīds saglabājas īsu laiku, tam jābūt pastāvīgam avotam, kas nodrošina šīs molekulas ražošanu. Ja tas tā būtu, tas nozīmētu, ka uz K2-18b tiešām varētu pastāvēt dzīvība. Tomēr astrofiziķis Ītans Sīgels kritizēja pētījumu par pārdrošiem, sensacionāliem apgalvojumiem un kļūdainu datu analīzi. Savukārt citi zinātnieki uzsvēra, ka dimetilsulfīds var rasties arī abiotiskā ceļā, kā to apliecina laboratorijas eksperimenti.

K2-18b raksturojums: hikeāna pasaule vai mini-Neptūns?

K2-18b rādiuss ir 2,610 ± 0,087 reizes lielāks nekā Zemes rādiuss, bet masa – 8,63 ± 1,35 reizes lielāka par Zemes masu. Citplanēta apriņķo savu zvaigzni 33 dienās un no Zemes ir novērojama, kad atrodas tās priekšā. Visticamāk planēta ir paisuma spēku ietekmē piesaistīta savai zvaigznei, kas nozīmē, ka pret zvaigzni pastāvīgi vērsta tikai viena tās puse. Tomēr, ņemot vērā planētas ekscentrisko orbītu, iespējama arī rotācijas–orbītas rezonanse, līdzīgi kā tas ir ar Merkūru, kad planētas griešanās ap asi ir sinhronizēta ar tās kustību ap zvaigzni.

K2-18b blīvums ir aptuveni 2,67+0,52 −0,47 g/cm³. Tas ir kaut kur pa vidu starp Zemes un Neptūna blīvumu. Tas nozīmē, ka planētu apņem ar ūdeņradi bagāta atmosfēra. Planēta var būt akmeņaina, ar biezu atmosfēru vai Neptūnam līdzīgu uzbūvi un sastāvu. Mazāk ticama ir tīra ūdens pasaule ar plānu atmosfēru.

Negaidīti reti ir sastopamas planētas ar rādiusu, kas ir 1,5–2 reizes lielāks par Zemes rādiusu, salīdzinot ar prognozēto to sastopamības biežumu. Šo parādību sauc par rādiusu ieleju. Planētas ar vidējiem rādiusiem nespēj noturēt savu atmosfēru, jo zvaigznes starojums un planētas paša izstarotā enerģija izraisa gāzu izplūšanu. Planētas ar vēl mazāku rādiusu dēvē par superzemēm un ar lielākiem rādiusiem – par subneptūniem.

Pamatojoties uz Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa datiem, K2-18b tiek klasificēta kā hikeāna planēta – pasaule ar šķidra ūdens okeānu un ar ūdeņradi bagātu atmosfēru (Madusudāns). Citi zinātnieki tos pašus datus interpretē kā norādi uz ar gāzēm bagātu mini-Neptūnu. Tā kā joprojām nav iespējams precīzi noteikt planētas iekšējo uzbūvi, īpaši to, kas atrodas zem atmosfēras, tās precīza klasifikācija pagaidām nav iespējama.

Tātad K2-18b klasifikācijā varētu pārklāties vairāku planētu tipu īpašības:

1. Hikeāna planēta (lai arī latviešu valodā pareizāk būtu “haikeāna,” šī raksta autors paliek pie “hikeāna” (hicean), jo tas nemaina lietas būtību).

Hikeāna planēta ir hipotētisks planētas tips ar šķidra ūdens okeānu, kas atrodas zem atmosfēras, kas bagāta ar ūdeņradi. Pats nosaukums “hikeāns” apvieno vārdus ūdeņradis (hydrogen) un okeāns.

Sakarā ar šķidrā ūdens klātbūtnes iespējamību šādās atmosfērās, hikeāna planētas tiek uzskatītas par perspektīviem kandidātiem, uz kuriem meklēt ārpuszemes dzīvību. Tās var būt lielākas un masīvākas nekā Zeme.

Līdz 2023.–2025. gadam neviena hikeāna planēta vēl nav droši apstiprināta. Tomēr Keplera kosmiskais teleskops ir atklājis vairākas citplanētas, kuras pēc savām īpašībām varētu pretendēt uz šo statusu.

Taču jau 2019.gadā, izmantojot Habla teleskopu, pētnieki ieguva datus, kas liecināja par ūdens tvaiku un pat mākoņu esamību K2-18 atmosfērā:
    • 2019.gada 11.septembrī tika publicēts Dr.Andžela Ciara (Angelos Tsiaras) vadītās Londonas universitātes zinātnieku komandas pētījums “Ūdens tvaiki [savas zvaigznes] apdzīvojamības zonā atrodošās astoņu Zemes masu planētas K2-18b atmosfērā” (Water vapour in the atmosphere of the habitable-zone eight-Earth-mass planet K2-18b). Tajā secināts, ka planētas atmosfērā ir liels daudzums ūdens tvaiku;
    • jau nākamajā dienā cita pētnieku komanda no Monreālas universitātes, kuru vadīja Bjorns Beneke (Björn Benneke), tiešsaistes žurnālā ar Xiv.org publicēja savu pētījumu. Benekes komanda konstatēja, ka K2-18b atmosfērā ir ne tikai ūdens tvaiki, bet arī mākoņi.

Terminu “hikeāns” 2021.gadā ieviesa Nika Madusudāna vadītā eksoplanētu pētnieku komanda, lai aprakstītu pasaules ar ūdeņraža atmosfēru un ūdens okeāniem. Šis termins pirmo reizi tika lietots pētījumā, kas publicēts "The Astrophysical Journal," 31.08.2021.

2023.gadā Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa veiktā K2-18b izpēte atklāja oglekli saturošas molekulas, tostarp metānu un oglekļa dioksīdu. Šie atklājumi papildina iepriekšējos pētījumus, kas liecina, ka planētas atmosfēra ir bagāta ar ūdeņradi un tās virsmu, iespējams, klāj plaši okeāni. Šo īpašību dēļ K2-18b tiek uzskatīta par vienu no ticamākajām hikeāna planētu kandidātēm.

Metāna un oglekļa dioksīda pārpilnība, kā arī amonjaka neesamība šķiet apstiprinām hipotēzi, ka K2-18b zem ar ūdeņradi bagātās atmosfēras varētu atrasties okeāni.

2. Subneptūns

Subneptūna definīcija ir visai nenoteikta, jo šajā klasifikācijā var iekļauties gan planētas, kuru rādiuss ir mazāks nekā Neptūnam, bet masa lielāka, gan arī planētas ar lielāku rādiusu, bet mazāku masu.

Parasti uzskata, ka subneptūni izmēru ziņā atrodas starp Zemi un Neptūnu. Lai arī Saules sistēmā nav nevienas planētas, kas atbilstu šiem kritērijiem, astronomi šo planētu klasi uzskata par izplatītāko Piena ceļā. Šo citplanētu sastāvs un struktūra vēl nav pietiekami labi izpētīta. Jaunākie subneptūnu novērojumi atklājuši, ka tām ir daudzveidīgas atmosfēras, kas nostiprina nepieciešamību tālāk pētīt šīs planētas.

K2-18b izmēri un īpašības — rādiuss, masa un spiediens — ļauj šo eksoplanētu pieskaitīt subneptūnu klasei. Diezgan karsts diskusiju temats ir dzīvības iespējamība uz subneptūniem, jo to iekšienē, iespējams, atrodas augsta spiediena ledus mantija.

3. Minineptūns

Minineptūns, kas saukts arī par gāzes punduri vai pārejas planētu, ir planēta, kas ir mazāka nekā Neptūns, taču sastāva ziņā tam līdzīga — tai ir bieza ūdeņraža-hēlija atmosfēra, iespējams, ar dziļiem ledus, iežu vai pat šķidra ūdens slāņiem.

Šī planētu tipa teorētiskie pētījumi balstās uz zināšanām par Urānu un Neptūnu. Bez biezas un blīvas atmosfēras tās varētu uzskatīt arī par okeānu pasaulēm. Minineptūnu rādiusi parasti ir 1,6–2,0 reizes lielāki nekā Zemei, iezīmējot robežu starp akmens tipa un gāzveida planētām.

K2-18b atbilst šim pārejas tipam — tās rādiuss ir 2,6 Zemes rādiusi, bet masa 8,6 Zemes masas. Tā, visticamāk, ir apveltīta ar biezu atmosfēru, kas bagāta ar ūdeņradi. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka planētas, kas lielākas par 1,6 Zemes rādiusiem un kurām ir vismaz 6 Zemes masas, satur ievērojamu daudzumu gaistošu vielu vai ūdeņraža-hēlija gāzes, kuras tās ieguvušas planetoģenēzes laikā. Tomēr minineptūni, lai arī nedaudz lielāki, ir retāk sastopami nekā subneptūni.

Vēl viena iespēja, ko būtu vērts aplūkot, ir tāda, ka K2-18b ir unikāla planēta, kurā vērojamas visu trīs planētu tipu iezīmes – tā varētu būt gan hikeāna pasaule, gan subneptūns, gan minineptūns.

Līdz šim nav atrasti pārliecinoši pierādījumi par bioloģisko aktivitāti ārpus Saules sistēmas

Bioparaksts ir jebkura viela vai parādība (piemēram, noteikta molekula, izotops vai atmosfēras īpašību kopums), kas varētu liecināt par dzīvības esamību uz planētas tagad vai pagātnē.

Iespējamie bioparaksti palīdz pētniekiem izprast dzīvības izcelsmi uz Zemes un meklēt tās pēdas citviet Visumā – uz Marsa, Venēras vai eksoplanētas K2-18b.

Niks Madusudāns uzskata, ka par šādu bioparakstu varētu kalpot dimetilsulfīds un dimetildisulfīds, kura signālus viņš un kolēģi novēroja ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Uz Zemes abas šīs vielas gandrīz pilnībā ražo dzīvi organismi – aļģes un fitoplanktons.

2023.gada pētījums

2023.gada septembrī Madusudāns un viņa kolēģi pirmo reizi ziņoja par potenciāla dimetilsulfīda signāla atklāšanu K2-18b atmosfērā, izmantojot Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa instrumentus-NIRISS (Near-Infrared Imager and Slitless Spectrograph) un NIRSpec (Near-Infrared Spectrograph).

Tomēr ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uztvertie dimetilsulfīda signāli bija pārāk vāji, lai tā klātbūtni K2-18b atmosfērā atzītu par pierādītu.

“Gaidāmajiem Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa novērojumiem vajadzētu pārbaudīt un apstiprināt, vai dimetilsulfīds K2-18b atmosfērā patiešām sastopams pietiekamā daudzumā,” - teica Niks Madusudāns.

“Tas ir vājš pierādījums,” - astrofiziķis norādīja intervijā Space.com, “taču, ja izrādās, ka dimetilsulfīds patiešām pastāv, tad tas radīs lielas problēmas.”

Citi zinātnieki šo atklājumu uztvēra skeptiski, jo neatkarīgi veikta datu analīze neapstiprināja dimetilsulfīda klātbūtni.

2025.gada pētījums

Jaunākajā pētījumā Kembridžas universitātes pētnieku komanda izmantoja citu Džeimsa Veba teleskopa instrumentu — MIRI (Mid-Infrared Instrument), kas darbojas vidējā infrasarkanā starojuma diapazonā. Analizējot planētu šajos viļņu garumos, pētnieki ieguva spēcīgākas un skaidrākas liecības par dimetilsulfīda molekulas iespējamo klātbūtni. Molekula tika identificēta ar 99,7 % (3 sigma) statistiskās ticamības pakāpi.

Pētījuma rezultāti 2025.gada 17.aprīlī tika publicēti "Astrophysical Journal Letters."

Molekula tika identificēta, analizējot zvaigznes gaismu, kas iet cauri planētas atmosfērai, jo dažādas ķīmiskas vielas atstāj raksturīgus nospiedumus gaismas spektrā. Dati liecina, ka atmosfērā varētu būt sastopams arī radniecīgs ķīmisks savienojums – dimetildisulfīds (DMDS).

“Šis ir pārliecinošākais pierādījums bioloģiskai aktivitātei ārpus Saules sistēmas,” - intervijā “The Guardian” sacīja Niks Madusudāns.

Tomēr viņš uzsvēra, ka atklājumi vēl nepierāda dzīvības pastāvēšanu uz K2-18b: “Mēs esam ļoti piesardzīgi. Mums pašiem sev jāuzdod jautājumi — gan par to, vai šie signāli ir īsti, gan par to, ko tie nozīmē.”

Zinātnieku skepse un alternatīvi skaidrojumi

Neskatoties uz sākotnējo sajūsmu, zinātnieku kopiena saglabā piesardzību.

Statistiskā ticamība:

Madusudāna komandas konstatētā dimetilsulfīda molekula K2-18b atmosfērā ir ar 99,7% (3 sigma) ticamības pakāpi, kas nozīmē, ka pastāv 0,3% iespēja, ka rezultāts ir nejaušs. Zinātniskajos atklājumos pieņemtais ticamības slieksnis ir 99,99997% (5 sigmas), kas paredz tikai 0,00003% statistiskas kļūdas iespējamību.

Tehnoloģiskās robežas un izaicinājumi.

Ideālā pasaulē uz K2-18b nosūtīts kosmosa kuģis vai zondes dotu iespēju paņemt tieši paraugus no eksoplanētas atmosfēras un virsmas. Taču pašlaik nav citu tehnoloģiju, lai noteiktu specifiskas molekulas citas ārpus Saules sistēmas esošas planētas atmosfērā. “Tādas molekulas kā DNS nevar vienkārši uzkrāties planētas atmosfērā, lai tās varētu identificēt ar kosmosā vai uz Zemes bāzētiem teleskopiem,” - Space.com paskaidroja Riversaidas Kalifornijas universitātes astrobiologs Edvards Švītermans, kurš nav saistīts ar dimetilsulfīda meklējumiem.

Tā kā nav iespējams nosūtīt kosmosa kuģus un zondes uz svešu pasauli, kas atrodas 124 gaismas gadu attālumā, pētnieki ārpuzemes dzīvības meklējumos izmanto to, ko teleskopi patiešām spēj uztvert – gaismu un tās spektru.

Tomēr dati par iespējamo atmosfēras sastāvu, kas tiek iegūti, analizējot zvaigznes gaismas spektru planētas tranzīta laikā, var tikt interpretēti dažādi.
Maksa Planka Astronomijas institūta (Heidelbergā, Vācijā) astronome Laura Kreidberga uzskata, ka dimetilsulfīda un dimetildisulfīda signāli ir uz JWST jūtības robežas.

Dimetilsulfīda abiotiskie avoti.

Ja uztvertais signāls patiešām būtu dimetilsulfīds, tad, “pirms runāt par ārpuszemes dzīvības pierādījumiem, ir jāizvērtē visi iespējamie dabiskie (abiotiskie) veidošanās varianti,” - uzsvēra Švītermans.

1975.gadā ķīmiķiem laboratorijā izdevās iegūt dimetilsulfīdu, kombinējot sērūdeņradi, metānu un elektrību. Tas pierādīja, ka šī molekula var rasties arī bez dzīvības iesaistes.

2024.gadā Bernes universitātes ķīmiķe Nra Hāna (Nora Hänni) ziņoja par dimetilsulfīda atklāšanu uz komētas 67P/Čurjumova-Gerasimenko. Signāls tika atrasts, analizējot Eiropas Kosmosa aģentūras Rosetas misijas arhīva datus. Kā N.Hāna paskaidroja portālam Space.com, komēta potenciāli varētu sadurties ar planētu un tās atmosfērā atstāt ķīmiskas vielas.

Pats Madusudāns noraida komētu hipotēzi, uzsverot, ka dimetilsulfīdu saturošo komētu skaitam, kas ietriektos citplanētā, būtu jābūt neticami lielam, lai izskaidrotu novēroto signālu.

Etāna trūkums.

Švītermans norādīja, ka viņu īpaši pārsteidz etāna neesamība Madhusudhana datu interpretācijā. Viņš paskaidroja, ka, zvaigznes ultravioletajiem stariem iedarbojoties uz dimetilsulfīdu vai dimetildisulfīdu, šīm molekulām būtu jāsadalās, veidojot etānu kā blakusproduktu. Tādējādi etāna trūkums neatbilst pašreizējai zinātnieku izpratnei par planētu atmosfēru ķīmiskajiem procesiem.

Minineptūna ar magmas okeānu scenārijs.

K2-18b varētu izrādīties pasaule, kuru klāj nevis šķidra ūdens okeāni, bet gan karstas magmas jūras, teikts pētījumā, kas publicēts https://arxiv.org/abs/2401.05864. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir atklājis oglekļa dioksīdu eksoplanētas atmosfērā, bet nav atradis amonjaka pēdas. Turklāt jaunākie klimata modeļi liecina, ka K2-18b ir daudz karstāka nekā iepriekš tika uzskatīts, kas praktiski izslēdz šķidra ūdens okeāna iespējamību. Pētījuma autori piedāvā magmas okeāna scenāriju, kura ticamība sasniedz 99,7%, un tas tikpat labi izskaidro JWST novērojumus kā hipotēze par okeāna pasauli.

Jaunā pētījumā zinātnieki neatrod pierādījumus dimetilsulfīda klātbūtnei

2025.gada maijā arXiv publicētajā, vēl nerecenzētajā pētījumā Čikāgas universitātes pēcdoktorantūras pētnieks Rafaels Lukē ar kolēģiem, tostarp Karolīnu Pauletu-Gorajābu (Caroline Piaulet-Ghorayeb) un Maiklu Džanu (Michael Zhang), vēlreiz izvērtēja Madusudāna komandas sākotnējos rezultātus.

Šajā pētījumā, izmantojot visus trīs Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa instrumentus — NIRISS, NIRSpec un MIRI — veiktā visaptverošā K2-18b spektra analīze neapstiprināja dimetilsulfīda klātbūtni.

“Mēs atkārtoti analizējām tos pašus datus, kas tika izmantoti 2025.gada sākumā publicētajā pētījumā, apvienojot tos ar K2-18b iepriekšējiem novērojumiem, kas publicēti pirms diviem gadiem,” - portālam Space.com pastāstīja K.Pauleta-Gorajāba. “Izrādījās, ka signāls, kas 2025.gada datos šķita visspēcīgākais, kļūst ievērojami vājāks, ja analizē visus pieejamos novērojumus kopumā.”

Turklāt, pārbaudot plašāku molekulu klāstu, pētnieki atklāja, ka tās pašas spektrālās īpašības iespējams atveidot arī bez dimetilsulfīda. Viņi norāda, ka dimetilsulfīdu no etāna atšķir tikai viens sēra atoms.

Neraugoties uz Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa instrumentu augsto jutību, molekulu identificēšana kļūst izaicinoša, ja to struktūras atšķiras tikai par vienu atomu.

Vai K2-18b ir ar ūdeni bagāta okeānu pasaule?

2025.gada jūlijā publicēts pētījums arXiv:2507.12622 liecina, ka K2-18b, iespējams, ir ar ūdeni bagāta okeāna pasaule. Pētnieki analizēja datus no četriem neseniem Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa K2-18b tranzītu novērojumiem, apvienojot tos ar agrākiem JWST un Habla teleskopa mērījumiem.

Pētnieki K2-18b atmosfērā konstatēja izteiktu metāna un oglekļa dioksīda klātbūtni, kas apstiprina iepriekšējo novērojumu rezultātus, taču ūdens tvaiki atmosfērā netika konstatēti, un šis fakts liek kritiski izvērtēt 2019.gada pētījumus par ūdens tvaiku klātbūtni K2-18b.

Pētījuma autori skaidro: “Metāna un oglekļa dioksīda vienlaicīgu klātbūtni novērotajā daudzumā var izskaidrot divējādi: vai nu ar masīvu atmosfēru, kurai ir aptuveni 100 reizes lielāks metāliskums nekā Saulei (astronomijā Saule tiek izmantota kā standarta salīdzinājums) un ūdens saturs 10–26% no tilpuma, vai arī ar plānu atmosfēru, kas pārklāj okeānu. Neatkarīgi no tā, vai K2-18b virsmu klāj šķidra ūdens okeāns vai nē, rezultāti liecina, ka tā ir ar ūdeni bagāta pasaule.”

Planētas atmosfērā netika konstatēts arī amonjaks un oglekļa monoksīds, kas varētu liecināt par labu šķidra ūdens okeānam. Tomēr tas nav pārliecinošs pierādījums, uzsver pētījuma autori, piebilstot, ka nepieciešami turpmāki pētījumi, lai labāk izprastu oglekļa dioksīda un monoksīda attiecības. Ūdens tvaiku neesamību iespējams izskaidrot ar tā saucamo aukstuma slazdu: ūdens kondensējas vēl pirms tas sasniedz atmosfēras augšējos slāņus, kurus var izpētīt ar pašreizējiem instrumentiem.

Lai arī šajā pētījumā netika apstiprināta dimetilsulfīda un dimetildisulfīda klātbūtne, kā arī netika atklāti citi pierādījumi par iespējamo dzīvību uz K2-18b, tas sniedz dziļāku ieskatu šīs planētas iekšējā uzbūvē.

Noslēgumā

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies atrast citplanētiešus. Taču tas nenozīmē, ka viņi neeksistē. Vienkārši zinātne ir tikai meklējumu sākumā. Pat ja šie citplanētieši izrādīsies mikroorganismi — baktērijas vai vienšūņi — vienalga ir vērts viņus meklēt. Mums vienkārši gribas uzzināt, vai kaut kur citur Visumā nevarēja notikt tas pats process, kas uz Zemes sākās pirms 3,5 miljardiem gadiem, kad parādījās pirmie dzīvie organismi.

K2-18b mums deva un joprojām turpina dot cerību, ka kādu dienu astronomi ārpus Saules sistēmas atklās bioparakstu, kas novedīs pie dzīvības konstatēšanas uz tālas, mums svešas pasaules. Taču pagaidām tas nav izdevies, jo potenciālie biosignāli bija pārāk vāji un tika konstatēti ar pārāk zemu statistisko ticamības slieksni. Tehnoloģiskas robežas un milzīgie attālumi vēl neļauj astronomiem pietuvoties astronomijas “Svētajam Grālam” — dzīvības atklāšanai Visumā ārpus Zemes.

Astronomija ir eksakta zinātne, taču tās pētījumu temati skar lielos filozofiskos jautājumus un iedvesmo, spārno mūsu iztēli. Tā ļauj mums iedomāties pasaules, kuras no mums šķir prātam neaptverami attālumi. “Iztēloties” šeit pat nav īstais vārds — pateicoties moderniem kosmiskajiem teleskopiem, kā Keplers un Džeimsa Veba teleskops, astronomija mums ir pavērusi mazu durvju spraugu uz šīm tālajām pasaulēm.

Kā Space.com norādīja Kalifornijas universitātes Riversaidā astrobiologs Edvards Švītermanis: “Dzīvību ārpus Saules sistēmas mēs noteikti atradīsim vairākkārt, taču šajā procesā neizbēgami būs arī viltus trauksmes signāli – un šis varētu būt viens no tiem.”

Avoti

iopscience.iop.org
cam.ac.uk
smithsonianmag.com
bigthink.com
space.com
en.wikipedia.org
bbc.com
space.com
space.com
space.com
nature.com
edition.cnn.com
en.wikipedia.org
space.com
arxiv.org
space.com
phys.org
iopscience.iop.org
space.com
aasnova.org
en.wikipedia.org
arxiv.org
iopscience.iop.org
astronomy.com
astronomy.com