Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zvaigznes

Milzīgas karstu gāzu (plazmas) bumbas kosmiskajā izplatījumā, kurās notiek kodoltermiskas reakcijas, tās izstaro gaismu un citu elektromagnētiko starojumu.

Pēc astrofiziķu domām zvaigznes veidojas no ūdeņraža gāzes un putekļu maisījuma stipras gravitācijas kondensācijas rezultātā. Astronomiem ir izdevies nofotografēt dažus tādus sablīvējumus - tās atgādina savdabīgas spīdošas šķiedras. Noskaidrots, ka ar laiku šādas šķiedras sairst vairākos zvaigžņveida sabiezējumos un galu galā pārvēršas par zvaigžņu virknēm.

Izpētes vēsture. Detalizēts zvaigznes motīvs mikēniešu artefaktos ir ļoti rets. Tāds uziets zīmogakmenī 2019.gadā senā mikēniešu kapenē pie Pīlas. Pašā augšā virs šīs ainas attēlota zvaigzne ar 16 punktiem tās staru galos. Šoreiz arheologiem zvaigznes simbolu laimējies ieraudzīt uz diviem artefaktiem, kas atrasti vienās un tajās pašas kapenēs - jau pieminētajā ahāta zīmogakmenī un uz priekšmeta, kas darināts no zelta un bronzas. Pagaidām nav zināms, ko simbolizē zvaigzne, ne arī tās, kā šis simbols varētu būt saistīts ar kapeņu īpašniekiem.
Saskaņā ar Veco derību Dievs radījis zvaigznes, Sauli un Mēnesi 4.radīšanas dienā, un tas esot noticis tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu.
Saskaņā ar Korānu Allāhs sacījis: "Topi!" - un parādījušās "debesis un zeme" (6., 72.). No septiņām debesīm "zemākās debesis" Allāhs "izgreznojis ar spīdekļiem un nostādījis to velnu atvairīšanai" (67.sūra "Valstība", 5.ajats). 
Dāņu astronoms T.Brāge sastādīja zvaigžņu katalogu.
Angļu astronoms A.S.Edingtons pētīja Galaktikas struktūru un zvaigžņu kustību tajā, pirmais izstrādājis zvaigžņu iekšējās uzbūves teoriju un cefeīdu pulsāciju teoriju, atklājis zvaigžņu starjaudas atkarību no masas u.c. fundamentālas likumsakarības teorētiskajā astrofizikā un vispārējā relativitātes teorijā.
1835.gadā franču filozofs Ogists Konts teica: "Mēs nekad neuzzināsim, no kā sastāv zvaigznes." Taču tikai 15 gadu vēlāk tika izgudrota spektrālanalīze un mēs uzzinājām no kā zvaigznes sastāv.
Līdz ar spektrālanalīzes metodes apgūšanu, pētot gaismu, kas nāk no zvaigznēm, kļuva iespējams noteikt zvaigžņu ķīmisko sastāvu, zvaigžņu iekšējo uzbūvi, par to griešanos ap savu asi un kustību telpā, par to blīvumu, par magnētiskajiem un elektriskajiem laukiem u.c.

Klasifikācija. Zvaigznes klasificē pēc vairākiem parametriem, starp kuriem ir spožums, massa, virsmas temperatūra, ķīmiskais sastāvs, starojuma spektrs.

Zvaigžņu rašanās. Iespējams, zvaigznes radušās pēc Lielā Sprādziena ūdeņraža-gāzu-putekļu gravitācijas saspiešanās (kondensācijas) rezultātā. Šis jautājums vēl joprojām zinātniski ir neskaidrs. Ir pat apbrīnojamas teorijas par to, ka pašas zvaigznes ir dzīvas būtnes.

Patlaban nav īsti zināms, kas patiešām notiek zvaigznēs, taču daži zinātnieki izvirza pašas fantastiskākās teorijas starp kurām pieļauj pat dzīvības iespējamību uz tām. Ir arī tādas, kas deklarē, ka "dzīvas" ir pašas zvaigznes. 

Zvaigžņu uzbūve. 1835.gadā franču filozofs ogists Konts teica: "Mēs nekad neuzzināsim, no kā sastāv zvaigznes." Taču tikai 15 gadu vēlāk tika izgudrota spektrālanalīze un mēs uzzinājām no kā sastāv zvaigznes. Zvaigznes ir nokaitētas gāzu bumbas, no kurām izdālās milzīgs siltuma, gaismas u.c. enerģiju daudzums.

Zvaigžņu kollapss. Ja zvaigzne divkārt pārsniedz mūsu Saules masu, tā izdegot kollapsē.

      Cefeīdas.
      Dzeltenie punduri (Saule).
Tādu ir daudz, bet Visumā vairāk ir balto un sarkano punduru.
      Dubultzvaigznes.
      Neitronu zvaigznes.
      Sarkanie punduri.

      Baltie punduri. Mirušās zvaigznes.
      Sarkanie milži.
      Zilie milži.
      Pulsāri. Neitronu zvaigznes, kas izstaro regulārus impulsus.
      Sarkanie supermilži. Tie ir paši lielākie un smagākie kosmiskie objekti. Vislielākie, un tādi ir vairāki desmiti, pārspēj Sauli lielumā 20-50 reižu. 
      Supernovas. Ļoti spožas zvaigznes, kas mēdz sprāgt.
      Pārnovas.

Neitronu zvaigznes. Vieni no interesantākajiem un noslēpumainākajiem astronomiskajiem objektiem.
Sastāv pārsvarā no neitroniem. Neitronu zvaigznes ir paši blīvākie objekti Visumā. To rādiuss ir pavisam neliels – kādi 10 km.
Šīs zvaigznes blīvums ir simtiem tūkstošu tonnu uz 1 kubmm. Tā ir salīdzināma ar vielas blīvumu atoma kodolā.
Rodas – lielo zvaigžņu kolapsa rezultātā to centros, kad atomdegviela ir izdegusi. Neitronu zvaigznes veidošanās sākas pēc mirstošās zvaigznes ārējo slāņu uzsprāgšanas – supernovas sprādziena.
Starojums. Dažas neitronu zvaigznes izstaro regulārus impulsus. Tad tos sauc par pulsāriem.
Veidi. Pulsāri.
Hipotēzes. Zinātnieki domā, ka šo zvaigžņu dzīlēs var slēpties eksotiskākas matērijas formas – piemēram, dažādu elementārdaļiņu kondensāti vai kvarku viela.

Vislielākā zvaigzne. Astronomi atklājuši lielāko līdz šim zināmo zvaigzni, kas masas ziņā sākotnēji, domājams, pārspējusi mūsu Sauli līdz 320 reizēm, bet spožuma ziņā - līdz 10 miljoniem reižu.Tiesa gan, prāvu daļu masas tā jau zaudējusi, tomēr šis atklājums liecina, ka zvaigznes masa var būt divreiz lielāka, nekā tika uzskatīts līdz šim. Ja šāda zvaigzne atrastos Saules sistēmas centrā, dzīvība uz Zemes nevarētu pastāvēt spēcīgā ultravioletā starojuma dēļ. Zvaigzne atklāta, izmantojot Čīles Atakamas tuksnesī izvietoto Eiropas observatorijas teleskopu, un tai dots apzīmējums R136a1, trešdien paziņojuši britu zinātnieki. Tā atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Tarantula miglājā, un tās virsma varētu būt septiņas reizes karstāka nekā Saulei - aptuveni 40 000 grādu. "Atšķirībā no cilvēkiem šādas zvaigznes piedzimst smagas, bet novecojot zaudē svaru," pastāstījis pētnieku grupas vadītājs, Šefīldas universitātes profesors Pols Krouters. Pēc viņa teiktā, R136a1 ir tikai nedaudz vecāka par miljonu gadu, bet no savas sākotnējās masas jau zaudējusi apmēram piekto daļu, kas līdzinās aptuveni 50 mūsu Saulēm. Salīdzinājumam jāmin, ka pati Saule 4,57 miljardos gadu pārvērtusi enerģijā tikai 0,03% savas masas. Zinātnieki atzīst, ka atklātās zvaigznes milzīgums viņus šokējis. Kā izteicies Krouters, domājams, ka šis rekords tik drīz netiks pārspēts. Viņš piebildis, ka zinātniekiem vēl jānoskaidro, kā šāda zvaigzne varēja rasties - vai nu tā tiešām jau piedzimusi tik liela, vai arī mazākas zvaigznes saplūdušas vienā. Eiropas Dienvidu observatorijas teleskops Čīlē sastāv no četriem teleskopiem astoņu metru diametrā un iedēvēts par "pasaules lielāko debesu aci". Līdztekus tam zinātnieki šajā pētījumā izmantojuši arī datus no NASA un Eiropas Kosmiskās aģentūras Habla teleskopa. Pētījums, kurā piedalījušies Lielbritānijas, Malaizijas un Vācijas zinātnieki, publicēts zinātniskajā izdevumā "The Monthly Notices of the Royal Astronomical Society."

Visātrāk augošā zvaigzne. Par tādu uzskata tā saucamo Sakuraja objektu Strēlnieku zvaigznājā. 
Visspožākā zvaigzne. V383 Mon Vienradža zvaigznājā.
Pati bālākā zvaigzne. Tā uzieta 2000.gadā 68 gg attālumā no Saules.  Tā ir 20 000 reizes vājāk spīdoša par Sauli, taču pēc masas mazāka vien 20 reizes. Saskaņā ar aprēķiniem, tās virsmas vienība izstaro tūkstošiem reižu mazāk gaismu, nekā Saules virsmas vieniba. Iepriekš uzskatītā visvājāk spīdošā zvaigzne staro par 30% spēcīgāk nekā jaunatklātā. 
Pati mazākā zvaigznīte. Tādu atklājuši Kitpikas (ASV) observatorijas astronomi. Tā ir mūsu galaktikā mazākā zvaigznīte ar nosaukumu LHS 2924. Tās masa ir 20 reizes mazāka kā Saulei, bet spožums - 1 000 000 reižu mazāks. Tā ir pati mazākā zvaigzne, kas staro pateicoties kodolreakcijām, kas pārvērš ūdeņradi H par hēliju He.

Polārzvaigzne. Havaju salu polinēzieši to sauc par Hoku-paa.

10 tuvākās zvaigznes:
      4,24 gg - Centaura Proksima, gaišums - 0,000052 no Saules gaišuma (no Zemes redzama kā 11,1 zvaigznes lieluma zvaigzne);
      4,35 gg - Centaura Alfa A - 1,5 (-0,01 zv. lieluma); Centaura Alfa B - 0,44 (1,33 zv. lieluma);
      5,98 gg - Barnarda, 0,00043 (9,54 zv. lieluma);
      7,78 gg - Volfs 359 (Wolf), 0,000043 (13,46 zv. lieluma);
      8,26 gg - Lalande 212185, 0,0055 (7,48 zv. lieluma);
      8,55 gg - Sīriuss A, 22 (-1,46 zv. lieluma); Sīriuss B, 0,0024 (8,44 zv. lieluma);
      8,73 gg - Vaļa Tau A (Luyten 726-8), 0,000058 (12,54 zv. lieluma); Vaļa Tau B (Luyten 726-8), 0,000038 (13,00 zv. lieluma);
      9,45 gg - Ross 154, 0,0040 (10,,45 zv. lieluma);
    10,32 gg - Ross 248, 0,00010 (12,27 zv. lieluma);
    10,70 gg - Eridana Epsilona, 0,29 (3,73 zv. lieluma).
Nākotnē ap 9570.gadu mums minimālā 0,94 gg (59 000 av) attālumā pietuvosies Wolf 424 zvaigžņu sistēma (tagad līdz tai 14,0 gg).

Saites.
Zvaigznāji.
Visums.
Galaktikas.