Aliens

Vadžeta

Senēģiptiešu dieve,Imetas pilsētas patronese, Lejasēģiptes aizbildne un faraonu sargātāja.

Vārds. Vadžeta - (izrunā: /ˈwædʒət/, seno ēģiptiešu valodā wꜣḏ - “zaļā”). Vadžetas vārds ir atvasināts no vārda “papiruss,” kas simbolizē viņas valdījumā esošo Lejasēģipti [wikipedija] un netieši tiek saistīts ar “Mūžīgajiem niedru laukiem,” kas seno ēģiptiešu priekšstatos apzīmē paradīzi [V. Segliņš, 2017].

Sākotnēji bija lokāla dieviete, kas saistīta ar Lejasēģiptes pilsētu Depu (vēlāk Buto) — ļoti nozīmīgu vietu aizvēsturiskajā Ēģiptē.
Vadžetas kults radās pirmsdinastiju periodā, un laika gaitā viņa no vietējas aizgādnes evolucionēja par faraonu patronesi un sargātāju.
Vadžetas īpašā saikne ar Imetu atspoguļojās arī viņas titulā “Imetas dāma,” kas apliecināja pilsētas izcilo vietu reliģiskajā kartē un tās nozīmi kā garīgās varas centram Nīlas deltā.
Par visas Ēģiptes aizbildni Vadžeta tika uzskatīta, sākot ar IV dinastiju. Viņa tika saistīta ar savu māsu Augšēģiptes dievieti Nehbetu, kas tika attēlota kā balts grifs, kurš pārvalda un aizsargā apvienoto Ēģipti. Pēc apvienošanās Nehbetas attēls tika pievienots pie Vadžetas uz troņa un turpmāk bija daļa no urejas. Abas dievietes, valsts aizsargātājas, tika apzīmētas ar reliģisku epitetu nebty – “Divas dāmas.”
Grieķu pasaulē pazīstama kā Uto.

Ikonogrāfija. Senie ēģiptieši to attēloja kā spēcīgu, uzbrūkošu kobru ar izpletušos kapuci, gatavu aizsargāt savu valdnieku un viņa zemi.
Seno ēģiptiešu mākslā Vadžeta visbiežāk tika attēlota kā kobra, kas reizēm bija papildināta ar izplestiem krāsainiem spārniem. Šie spārni simbolizēja divējādu dievietes dabu:
    • aizsargājošs apskāviens — spārni veidoja drošu patvērumu faraonam vai templim, ko viņa sargāja;
    • dzīvības elpas devēja — spārnu kustība tika saistīta ar atjaunojošu elpu, ko ikonogrāfijā bieži papildināja anka simbols. Šajā attēlojumā Vadžeta sniedz dzīvības spēku ne tikai valdniekam, bet arī visai Lejasēģiptei.
Seno ēģiptiešu reliģijā Vadžeta bija cieši saistīta ar Ra acs un Hora acs simboliem — abiem kā spēcīgiem, aizsargājošiem dievišķiem tēliem. Attēlos bieži parādās dievietes acs hieroglifs, taču dažās reliģiskās ainās debesīs redzamas abas acis. Tomēr eģiptologu vidū nav vienprātības par to, kura no šīm acīm tieši atbilst Vadžetai, jo abām bija nozīmīga loma simbolikā. Atšķirības visbiežāk saistītas ar to, kurā sejas pusē acs attēlota — labajā vai kreisajā.
Vadžetas acu simboli amuletos un keramikā bieži tika veidoti spilgti zilā vai zaļā krāsā — tieši šī zaļā krāsa saistīta ar viņas vārda nozīmi “Zaļā.” Šie zaļie acu amuleti, kas bija izplatīti senēģiptiešu ikdienā, tika uzskatīti par auglības un aizsardzības nesējiem saviem īpašniekiem.

Vadžeta senēģiptiešu mītos. Vadžetas radniecības saites ir visai neskaidras un to rekonstrukcija balstās uz fragmentāri saglabājušiem mītiem. Saskaņā ar kādu mītu Vadžeta bija saules dieva Ra meita – viņa acs. Kad gaisa dievs Šu un mitruma dieviete Tehnuta bija patvaļīgi aizklīduši pirmatnējo ūdeņu plašumos, Vadžeta bija tā, kura atrada un atveda abus dievus atpakaļ pie Ra. Vadžeta kļuva par saules dieva un viņa radītās pasaules sargātāju. Tāpēc dieviete pieņēma kobras veidolu, kas kļuva par viņas atpazīstamības simbolu un sita visus ienaidniekus, kas apdraudēja viņas tēvu Ra un pasaules kārtību. Šī dievietes loma spilgti atspoguļojās zīmogos, amulētos un citos ikonogrāfiskajos attēlos, kuros redzama dievu triāde: tēvs Ra, meita Vadžeta un miessargs Sets.
Citā mītā Vadžeta auklē mazo Horu. Kad dieviete Izīda centās pasargāt savu jaundzimušo dēlu no ļaunā tēvoča Seta, viņa to noslēpa Nīlas deltas purvos. Tur Vadžeta kļuva par Hora aizbildni un sargātāju līdz brīdim, kad viņš izauga un spēja atgūt tēva Ozīrisa troni.
Abi šie mīti — par Ra “sargājošo aci” un Hora aizstāvību — spilgti atklāj Vadžetas lomu kā faraonu un Lejasēģiptes aizbildnei. Imetas iedzīvotāji viņu godināja kā “Imetas dāmu,” un viņas klātbūtne templī bija gan politiskas varas, gan ikdienas aizsardzības simbols.

Aplūkojamie objekti.
Svētnīca Nebešā. Faraonu sargātājai dievietei Vadžetai veltītais templis Nebešas rietumu daļā, iespējams, tika uzcelts vai pārbūvēts XIX dinastijas faraona Ramzesa II valdīšanas laikā (1279.-1213.g.pmē.). Šeit Vadžetu pielūdza kā “Imetas dāmu.” Ar laiku viņai pievienojās Mins un Hors, veidojot triādi, kas balstījās uz ozīrisko modeli, kas bija zināms arī citos Ēģiptes reģionos.

Raksti.
Plaukstoša un blīvi apbūvēta: arheologi seno ēģiptiešu pilsētā Imetā atrod “torņu mājas” un ceremoniālu ēku.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.