Hokaidas sala
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 17 Augusts 2025 14:39
- Autors Redaktors
Viena no lielajām Japāņu salām.
Aplūkojamie objekti.
Nemuro. Pilsēta ar 32 000 iedzīvotāju, vistuvākā Ziemeļu teritorijām. Lai gan tieša ekonomiskā sadarbība ar tām ir aizliegta, ostā ienāk ap 1000 krievu zvejas kuģu gadā.
Ilgas pēc dzimtenes. Tas ir pieminēklis zaudētajām Ziemeļu teritorijām. Tas atrodas uz austrumiem no Nemuro pilsētas Nosapu zemesragā. Tas ir simbolisks tilts uz četrām salām un māja. Tur stāv tālskati un skaidrā laikā var redzēt tuvāko salu, uz kuras 3,7 km attālumā vēl atrodas japāņu celtā bāka.
Daisecudzana Nacionālais parks.
Saites.
Japāņu salas.
Japāna.
Honsju sala
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Jūnijs 2025 17:09
- Autors Redaktors
Čubusangaka Nacionālais parks.
Hisarlika pakalns
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 04 Aprīlis 2025 16:00
- Autors Redaktors
"Pilis" - turku val.
Pakalns Turcijā, kurā tika atklātas leģendārās Trojas senpilsētas drupas.
Atrašanās vieta. Turcijā, Mazāzijas rietumu piekrastē, pie Dardaneļu šauruma ieejas.
Jau 1822.gadā uz Hisarlika pakalnu kā iespējamo leģendārās Trojas atrašanās vietu bija norādījis skotu žurnālists Čārlzs Maklārens. Tomēr to uzgāja vācu amatierarheologs Heinrihs Šlīmanis 1870.gadā un 1870.-1890. gados pakalnā atraka daudzslāņainas pilsētas drupas, kas, pa laikam sagrauta un atkal atjaunota, pastāvējusi no apm. 3000.g.pmē. līdz mūsu ēras 500.gadam. Trojas izpēte pēc Šlīmaņa nāves 1890.gadā turpinājās līdz II Pasaules karam, tad apsīka un atkal atsākās 1980.-to gadu otrajā pusē. Arheologiem ir izdevies izstrādāt ļoti precīzu un detalizētu Trojas apdzīvotības slāņu stratigrāfiju, datēt to pastāvēšanas laikus. Pavisam izdalīti IX slāņi. Kā eposa Trojai atbilstošākie tiek uzskatīts VI–VII slānis (ap 1750.–950.g.pmē.), kurā atklāta spēcīgi nocietināta bronzas laikmeta pilsēta, kas sastāv no augstām sienām sargātas citadeles un tai piekļaujošās lejas pilsētas.
Hisarlikas pakalna izrakumos iegūts milzīgs daudzums senlietu – gan rotas un ieroči, gan dažādi sadzīves priekšmeti.
Hanovere
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 23 maijs 2025 13:15
- Autors Redaktors
Lejassaksijas administratīvais centrs.
Vēsture. 1997.gadā Vācijā, brūnogļu raktuvju teritorijā pie Šēningenas netālu no Hanoveres, pēc 3 gadu pētījumiem tur esošā paleolīta senvietā, tika atklāti astoņi koka šķēpi, kas pēc turpat atrastiem dzīvnieku kauliem un nosēdumu slāņiem, starp kuriem tie atradās, sākotnēji tika datēti ar laiku starp 380 000 un 400 000 gadiem pirms mūsdienām, bet pēc 2010.gadu II pusē iegūtajiem termoluminiscences datējumiem vecums tika samazināts līdz 337 000-300 000 gadiem. To autorību piedēvē Heidelbergas cilvēkiem.
Saites.
Lejassaksija.
Harbina
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 15 Marts 2024 17:51
- Autors Redaktors
Caur Harbinu Krievijas Pilsoņu kara beigās Latvijā atgrizās Imantas bataljons, Troickas bataljons u.c. latviešu strēlnieku militārās daļas.
