Aliens

Kvalazulnatāla, DĀR province

Province DĀR.

Aplūkojmie objekti.
      Umlatuzānas grota. Pētnieki, interesējoties par dabīgo inžu izmantošanu Dienvidāfrikas senākajās kultūrās, nolēma pārbaudīt vai Umlatuzānas klinšu grotā netālu no Kvalazulu-Natālas provinces Hilkrestas pilsētas 1985.gadā arheoloģiski pētītā senvietā atrasto 216 bultu galu vidū nav arī tādi, uz kuriem varētu būt saglabājušās kādas toksiskas vielas mikropaliekas. Kultūrslānis, kurā šie bultu gali tika atrasti, visai pārliecinoši ir datēts ar Howiesons Poort arheoloģiskās senvietas vārdā nosaukto periodu, kas ilga no aptuveni 65 800 līdz 59 500 gadam pirms mūsdienām un kuram raksturīgās akmens apstrādes tehnoloģijas bija izplatītas mūsdienu Dienvidāfrikas, Lesotas un Namībijas teritorijās.

Saites.
Dienvidāfrikas Republika.

Kalamakijas ala

Karsta ala Dienvidgrieķijā.

Atrašanās vieta. Dienvidgrieķija, Mani pussala.

Apraksts. Karsta ala, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā. 2013.gadā te uzietas neandertāliešu atliekas. 
Ģeoloģiski pirms apmēram 100 000 gadu izveidojusies, ala pastāvēja līdz apmēram 39 000 gadu pirms mūsdienām, kad aizbira ar zemi un akmeņiem. Pēc tam, pirms kādiem 5000 gadiem, jūras viļņi alas muti atkal atvēra. Šobrīd alu veido apmēram 8 metru augsta un 7 metru plata galerija, taču kopējais Kalamakijas alas dziļums ir 20 metru.

Izpēte. Kalamakijas alu ilgstoši, no 1993. līdz 2006. gadam, pētīja starpdisciplināra starptautiska komanda.
Zinātnieki alas nogulumos atrada gan no krama, kvarca un gliemežvākiem darinātus neandertāliešiem raksturīgos Mustjē tipa rīkus, gan lielu daudzumu dzīvnieku atliekas, tostarp dažādu plēsēju, zālēdāju, sīko mugurkaulnieku un gliemežu fosīlijas. Vairākos alas slāņos atrada arī cilvēku kaulus, kuru morfoloģiski noteica kā piederīgus neandertāliešiem. Pavisam uzieti 14 kauli, tai skaitā 10 atsevišķi zobi, viens galvaskausa fragments un 3 mugurkaula skriemeļi. Uz daļas no kauliem bija redzamas plēsoņu zobu pēdas. Zinātnieki lēš, ka kauli piederējuši vismaz 8 atsevišķiem indivīdiem, tai skaitā diviem bērniem.

Ņemot vērā alas nogulumu jaunāko vecumu, kas atbilst laikam, kad Eiropā ienāca kromaņjonieši, turpmākajos pētījumos Dienvidgrieķijā zinātnieki cer atrast liecības par neandertāliešu un Homo sapiens mijiedarbību, kā arī meklēt pēdas seno cilvēku agrīnajai kuģošanai.

Saites.
Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli.

Saites.
Mani pusala.
Alas un grotas.

Kokosu sala

Sala Indijas okeānā.

Te savas ekspedīcijas laikā 1831.-1835.gados ar kuģi "Bigles" ieradās jaunais Č.Dārvins.

Kohtlajarve

Pilsēta Igaunijas ZA.

Vēsture. Pirmo reizi degakmens rūpniecisko izstrādi pilsētas apkaimē aizsāka 1916.gadā, kad tika bloķēta britu akmeņogļu piegāde Pēterpilij. Degslāneklis tika iegūts atklātos karjeros un šahtās valsts ZA: Kohtlajarves, Sompas, Kivieli, Sirgalas u.c. atradnēs.
XX gs. 80.gados Igaunija elektroenerģijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju pasaulē ieņēma trešo vietu pēc Kanādas un Norvēģijas, jo degakmens tika plaši izmantots enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā.
Tagad apkārtnē slejas izdedžu kalni – terikoni. Izdedžu kalnus vietējie ziemē slēpo.
1985.gadā virs Kohtlajarves novērots NLO, kas kustējies pa spirālveida trajektoriju.

Apraksts. Pilsētas tuvumā ir lielas degslānekļa iegulas: sauli aizsedz pelēka dūmaka, redzami melni pelnu kalni.

Aplūkojamie objekti.
Kohtlas-Nemmes izrakumu parks. Te 2001.gadā vienā no šahtām iekārtots raktuvju muzejs. Piešķir strādnieku pufaikas, ķiveres un lukturišus, ved pazemē. Tagad cilvēkam pieejami tikai daži no 60 km raktuvju eju, pārējie drošības dēļ aizpludināti. Esot bijuši gadījumi, kad pamestas šahtas iebrūk ar visu mežu un pļavu virs tās.
Muzejs piedāvā doties pazemē ar vagoniņiem, redzēt izrakumu darbus, izmēģināt kalnraču darbarīkus un turpat paēst viņu pusdienas. Viss notiek gida pavadībā, kurš ir pieredzējis raktuvju strādnieks. Viesiem stāsta, ka racēju alga bijusi 600-800 rubļu, kad skolotāji pelnījuši 60 – 80.
Strādnieki sākumā urbuši, vēlāk spridzinājuši, tad krāvuši iežu gabalus vagonetēs lai pa sliedēm izvestu virszemē. Tur gigantiskā šķirošanas kompleksā sevietes ar rokam atdalījušas evajadzīgos piemaisījumus, bet degslānekli veda uz Narvu. Tas joprojām nodrošina 90 % Igaunijas elektrības. Daļu dedzina arī tepat, ražojot dažādus ķīmiskus produktus.

Saites.
Igaunija.