_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Bufanidrīns
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Februāris 2026 10:56
- Autors Redaktors
C18H21NO4
Izpētei tika paņemti 10 bultu gali, uz kuriem ar neapbruņotu aci varēja ieraudzīt kāda iespējama pārklājuma pazīmes. Uz 5 no tiem ar gāzu hromatogrāfijas un masspektrometrijas analīzes palīdzību tika atklātas augu izcelsmes toksīna, bufanidrīna, pēdas. Uz viena bultas gala uzgāja arī epibufanizīnu. Pētnieki domā, ka sākotnēji uz visiem 5 bultu galiem tikušas uzklātas abas indes, bet epibufanizīns no pārējiem noārdījies. Šos pašus bioloģiskos komponentus, pierādot no pieejamā vietējā augu kopuma atkarīgās tradīcijas nemainīgo noturību cauri desmitiem tūkstošu gadu, atrada arī uz četriem 250 gadus veciem kaula bultu galiem, kas tika izmantoti kā salīdzinoša kontrolgrupa.
Bērs, A. (~1852.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 24 Janvāris 2026 12:35
- Autors Redaktors
Starojuma plūsmas vājināšanos vielā nosaka Bugēra-Lamberta-Bēra likums. Likumu formulējis franču zinātnieks P.Bugērs 1729.gadā, izpētījis vācu fiziķis J.Lamberts 1760.gadā, bet x atkarību no koncentrācijas eksperimentāli noteica vācu zinātnieks A.Bērs 1852.gadā.
Bardīns, Dž. (~1948.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Decembris 2025 07:30
- Autors Redaktors
1948.gadā amerikāņu zinātnieki V.Šoklijs, Dž.Bardīns un V.Breteins atklāja tranzistorefektu.
Basovs, N. (~1954.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Decembris 2025 09:13
- Autors Redaktors
1954.gadā N.Basovs un A.Prohorovs (PSRS) un amerikāņu zinātnieks Č.Taunss radīja pirmos kvantu ģeneratorus.
Bēte, H. (~1929.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 22 Novembris 2025 06:45
- Autors Redaktors
1929.gadā vācu zinātnieks H.Bēte izstrādāja kristāllauka teoriju.
