Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fons, radiotehnikā

No latīņu val. valodas franču val. vārds fond.
Radiotehnikā periodiski zemfrekvences traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.

Piemēram, TV attēlam fons izpaužas viļņotu  līniju veidā, atskaņošanas sistēmās - dūkoņā. Fonu izraisa galvenokārt maiņstrāvas barošanas tīkla tiešā vai arī tā inducētā magnētiskā lauka traucējoša iedarbība.

Fonu samazina, izveidojot gludinātājfiltrus taisngrieža strāvas pulsāciju novēršanai, feromagnetiska materiāla ekrānus, paaugstinot barošanas sprieguma frekvenci.

Saites.
Radiotehnika.

Fons

Phōnē - "skaņa" (grieķu val.).
Subjektīva ārpussistēmas bezdimensijas mērvienība skaņas skaļuma līmeņa mērīšanai.

Skaņas skaļuma līmenis ir n fonu, ja skaņas spiediena līmenis tāda pašā skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir n dB.

Saites.
Skaņa.

Fonoloģija

Fonētikas nozare, kas pēta valodas skanisko līdzekļu funkcijas.

Pēc ckitiem uzskatiem - patstāvīga valodas nozare. Fonoloģija atspoguļo parādību, ka valodas lietotāji atšķirīgus valodas fizikālos veidojumus attiecina uz vienu klasi, ja tiem ir viena un tā pati funkcija un vieta sistēmā, piemēram, latviešu valodā "a" skaņa dažādu cilvēku izrunā vai dažadās skaņu apkaimēs ir akustiski atšķirīga, tomēr to uztver par vienas un tās pašas fonēmas realizāciju. 

Fonoloģijas pētījumos konstatē skanisko līdzekļu modeļus kā valodas funkcionālas pamatvienības - fonēmas, intonēmas, prosodēmas, tonēmas u.c. Pamatvienības apvieno sistēmās, izmantojot jēdzienus "opozīcija," "diferenciālas pazīmes" (fonēmas t-d ir opozīcijā pēc diferentām pazīmēm "nebalsīgs-balsīgs").

Vēsture. Par patstāvīgu nozari fonoloģija izveidojās Prāgas lingvistiskajā skolā XX gs. 20.-30.gados - N.Trubeckojs, R.Jakobsons, S.Karcevskis.
Fonoloģijas uzdevumi, principi un metodes pirmo reizi sistemātiski formulēti N.Trubeckoja darbā "Fonoloģijas pamati" (1939.g., vācu val.).
Mūsdienās fonoloģijai ir vairāki novirzieni ar atšķirīgu teorētisko un metodoloģisko pamatu.  Prieksštati par valodas skanisko līdzekļu modeļiem ir senāki nekā fonoloģijas izveide, uz to bāzes veidotas daudzas rakstības, valodas skaņu sistematizācijas. 

Latviešu fonoloģijā veikti pētījumi par fonēmām un to sistēmām - A.Laua, par runas intonāciju fonoloģiskajā aspektā - L.Ceplītis.

Saites.
Fonētika.

Fonotēka

Phōnē ("skaņa" - grieķu val.) + thēkē ("glabātava" - grieķu val.).
Skaņu ierakstu - magnetofona lenšu, skaņuplašu, kompaktdisku u.c. krātuve.

Fonolīts

Phōnē ("skaņa" - grieķu val.) + lithos ("akmens" - grieķu val.).
Efuzīvs iezis.

Pēc sastāva atbilst intruzīvajam nefelīnsienītam: sārmainie laukšpati (sanidīns) un piroksēni, amfiboli, laukšpatīdi (nefelīns, leicīts). Parasti zaļganpelēks. Porfīriska struktūra. Skaldās plānās plāksnītēs; uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa - zvanošais akmens.

Saites.
Efuzīvie ieži.