Pazemē iesprostotais vētras dievs un viltīgā lapsa
Uz māla tāfelītes uziets šumeru mīts.
Atrašana un izpēte. Atrasts Nipūrā jau XIX gs. pierakstīts uz māla plāksnītes NI 12501, datēts ar agro dinastiju IIIb periodu (ap 2540.–2350.g.pmē.).
Plāksnītes attēls rotā slavenā šumerologa Samuela Noa Krāmera 1956.gadā izdoto grāmatu “No šumeru plāksnītēm.”
Iztulkojusi Čikāgas universitātes profesore, šumeroloģes Dr.Janas Matušekas (Jana Matuszak), un analizējusi 2025.gada februārī pētījumā akadēmiskajā žurnālā IRAQ.
Teksts. Saglabājies bez beigām.
Saturs. Par vētru dievu Iškūru, kurš ir atbildīgs par lietus atnešanu uz šumeru zemi. Mīts sākas ar Iškūra atrašanos auglīgā ainavā, kuru veido zivju bagātas upes un lieli liellopu ganāmpulki. Šī skaistā idille tiek iznīcināta, kad dievs un viņa govju ganāmpulks tiek nolaupīts, un aizvests uz pazemes pasauli – Kuru. Tas virszemē izraisa sausumu un badu.
Dievi nevar uz to nereaģēt, jo izjaukta kosmiskā kārtībā Taču dievi zina, ka pazemes pasaulē zūd viņu autoritāte un spēks. Satrauktais un bezpalīdzības sajūtas pārņemtais Iškūra tēvs, šumeru augstākais (pēc Anu) dievs Enlils sasauc dievu sapulci un lūdz dieviem-anunakiem palīdzēt atgūt viņa dēlu. Taču tikai lapsa pasper soli uz priekšu un piesakās doties glābšanas misijā uz pazemes pasauli.
stāsta kodols ir vētras dieva Iškūra nonākšana kopā ar viņa govīm pazemes pasaulē, kas virszemē izraisa sausumu un badu. Tātad ir izjaukta kosmiskā kārtība. Tieši šajā kritiskajā brīdi parādās lapsa, kura uzņemas neiespējamo misiju.
Lai arī mīta beigas ir pazudušas, izmantojot citus, radniecīgus mītus par mirstošajiem un atdzimstošajiem dieviem, piemēram, Inannu un Dumuzu, ir iespējams rekonstruēt labvēlīgu nobeigumu: lapsa atved Iškūru atpakaļ augšējā pasaulē.
Mīts ir senākais literārais darbs, kurā darbojās mums labi zināmais pasaku viltnieks lapsa. Bez tam tas ir arī vienīgais mitoloģiskais sižets, kurā vētras dievs ir galvenais varonis;
Saites.
Šumeru rakstu avoti.