Pelasgi
Saskaņā ar antīko tradīciju tie bijuši pirmsgrieķu iedzīvotāji kontinentālajā Grieķijā, Egejas jūras salās un Mazāzijas pussalas rieteņu piekrastē, sengrieķu kultūras priekšteči.
Tāpat tie, iespējams, apdzīvojuši arī Tesāliju, Epīru un Krētu. Pelasgu kultūrā ietiecas Zeva svētnīca Dodonā (Epīra). Homērs pelasgus nosaucis par trojiešu sabiedrotajiem. Saskaņā ar Hērodotu pelasgi apdzīvojuši Atiku, Halkidiku un Trāķiju.
Arheoloģiskie atradumi apstiprina visu šo rajonu pirmsgrieķu iedzīvotāju kultūru līdzību. Domājams, ka pelasgu valoda nav piederējusi indoeiropiešu valodām. Daļa pētnieku uzskata, ka Krētā uzietā A līniju raksta tāfelīšu valoda ir pelasgu.
Izcelsme. „Radušies no zemes.”
Pēc doriešu iebrukuma Grieķijā pelasgi palika tikai Arkādijā. Danaja dēļ tie sāka sevi saukt par danajiešiem.
Leišu pētnieks Dr.Basanavičus iet vēl tālāk un apgalvo, ka trāķieši (caur hetiem) esot īstie Mikēnu kultūras dibinātāji (to dažādi pētnieki dēvē arī par pelasgu, frīģiešu un hetu).
