Pirāti, korsāri, pirātisms
Pirata - latīņu val.
Peiratēs - grieķu val.
Jūras laupītāji un laupīšana.
Marokā bija vesela pirātu valsts, kas dzīvoja no vergu tirdzniecības. Vidusjūrā valdīja musulmaņu jūraslaupītāji (pirāti), kas aplaupīja un nogremdēja eiropiešu kuģus. Berberu pirātu problēma Vidusjūrā turpinājās līdz par XIX gs. vidum.
Vēsture. XIX gs. sākumā par ievērojamu pirātu un vergu tirdzniecības centru Āzijā kļuva Bruneja.
Jautrais Rodžers. Pirātu karogs - balts galvaskauss ar zem tā sakrustotiem diviem kauliem uz melna fona, tas bija kopīgs eiropiešu un amerikāņu pirātiem. Pirātu kuģi pacēla šo karogu kā zīmi, ka, ja kuģis neizrādīs pretestību, tad visi tiks atstāti dzīvi. Ja tomēr kuģis izlēma cīnīties ar pirātiem, tad melnais karogs tika aizstāts ar sarkano kā zīmi, ka žēlastības nebūs. Sarkanais karogs pirātiem simbolizēja asinsizliešanu un agrīnie pirāti kuģoja zem tāda. Abi tādi karogi bija nekas cits kā vien psiholoģiskā kara paņēmiens - tiem vajadzēja demonstrēt pirātu spēku un sēt šausmas pirātu upuros.
"Jautrā Rodžera" izcelsme ir neskaidra. Daži uzskata, ka karogs nosaukts par "Veco Rodžeru," t.i. velna dotu nosaukumu, vai arī par "Rodžeru" - klaidoņu un neveiksminieku terminu. Vēsturnieki uzskata, ka termins "jautrais Rodžers" nāk no viduslaikiem - XIII gs., kad galvaskausa attēlu izmantoja templieši, pēc tam pārņēma Maltas ordenis, kas bija pazīstams ar savām pirātiskajām darbībām.
Vēl viena ne ar ko dokumentāli neapstiprināta versija pauž, ka nosaukums "Jautrais Rodžers" nāk no franču joli rouge ("diezgan sarkans"), kas bija pirmā pirātu izmantotā krāsa.
Pirātu karogu izskats arī bija visai atšķirīgs. laikā, kamēr pirāti pamatā turpināja izmantot vēl vienkrāsainos melnās un sarkanās krāsas karogus, daži kapteiņi sāka izstrādāt karogus ar simboliem, kas attēloja nāvi un vardarbību. Daži tādi karogi bija saistīti ar konkrētā kapteiņa reputāciju vai saturēja viņa ienaidniekiem domātu brīdinājumu.
Piemēram, Džons Rekhems, kas plašāk pazīstams kā "Kaliko Džeks," britu pirātu kapteinis, kas darbojās Bahamu un Kubas apkārtnē XVIII gs. sākumā, lietoja karogu ar baltu galvaskausu un sakrustotiem zobeniem uz melna fona. Šis karogs kļuva par pirātisma Zelta laikmeta simbolu.
Henrija Eiberija karogs bija melns un izrotāts ar baltu galvaskausa attēlu profilā virs sakrustotiem kauliem.
Malnajam Bārdai (Edvards Tīčs), bēdīgislavenajam angļu pirātam, kas darbojās Vestindijā un britu koloniju Ziemeļamerikā austreņu piekrastē, bija melns karogs ar baltu ragaina skeleta attēlu, kas vienā rikā turēja smilšu pulksteni (upuru laiks iztek!), bet otrā - sarkanu sirdi (negaidiet žēlastības!).
Pirātisms Baltijā. Ar to bija slaveni Kolkas raga apkaimes iedzīvotāji.
Kad VII gs. Hījumas salu (Igaunija) pārvaldījis vācu barons Ungerns-Sternbergs, tad arī viņš nodarbojies ar jūras laupīšanu - kuģi tikuši vilināti uz akmeņiem un sēkļiem, to kravas tikušas izlaupītas. Salaupītos dārgumus, saskaņā ar nostāstiem, slēpis Sūremizas muižas dubultajos griestos.
Viens no nostāstiem Nabeļkalna sakarā Tārgales pagastā pie Ventspils. Jūras laupītāji dzīvojuši Nabeļkalna alā. No kalna līdz jūrai bijušas novilktas virves ar jūrā noenkurotiem slazdiem. Tiklīdz tur kāda laiva ieķērusies, tā laupītāji klāt un savus upurus aplaupījuši. Viņi kļuvuši bagāti un savas bagātības paslēpuši kalnā. Bijuši arī ļaudis, kas rakņājušies kalnā, meklējot šīs bagātības. Kalnā bijusi kāda vieta, uz kuru uzlecot, apakšā skanējusi tāda kā dunoņa.
Aplūkojamie objekti.
Senmalo. Pilsētcietoksnis, sena pirātu pilsētiņa Bretaņā ar nocietinājumu vaļņiem, katedrāli, vienmēr trokšņaino Šatobriāna laukumu.
Portrojāla. Nogrimusi Karību jūras pirātu galvaspilsēta Jamaikas piekrastē.
