Plūtons, planetoīds
Kādreiz Saules sistēmas 9.planēta, tagad atzīts par pundurplanētu.
Plūtons ("bagātais") ir viens no mirušo valstības pavēlnieka Aīda vārdiem sengrieķu mitoloģijā.
Atklāšana un izpēte.
Šumeru kosmoloģija. Plūtons – šumeru Gaga ir bijis Saturna pavadonis. Pēc lielās sadursmes tas ieguva pats savu pastāvīgu orbītu. Mūsdienu astronomi arī runā par to, ka Plūtons metis kūleņus pēc kādas kosmiskās sadursmes.
1930.gadā to atklāja amerikāņu astronoms Klaids Viljams Tombo (1906.-?), strādādams Louvelas observatorijā ASV Arizonas pavalstī. To pamanīja tikai sistemātiski salīdzinot daudzas ar teleskopu veiktās fotogrāfijas.
Par Plūtonu ir zināmsvisai maz, ņemot vērā lielo attālumu līdz tam un arī neparastās orbītas dēļ, kas apgrūtina tā novērošanu.
Kopš 2006.gada vairs neuzskata par planētu. 2006.gada 24.augustā International Astronomical Union konferences laikā Prāgā nolēma, ka Plūtons nav atzīstams par planētu; turpmāk Saules sistēmā oficiāli ir 8 planētas, un Plūtonam piešķirts pundurplanētas statuss.
2006.gadā uz Plūtonu startēja NASA zonde New Horizon.
2015.gada jūlijā šis cilvēka sūtītais aparāts bija pārvarējis 4,8 miljardus kilometru un pirmo reizi palidoja garām bijušajai planētai 12 500 km attālumā, nosūtot uz Zemi fotouzņēmumus.
Jauni dati par Plūtonu sāks pienākt sākot ar 2017.gada sākumu. Gaidīsim, interesanti!
Orbīta. Atklāja, pētot deformēto Neptūna orbītu. Plūtons vienīgais no zināmajām planētām, kustas pa stipri izstieptu elipsveida orbītu. Orbīta arī ir nobīdīta attiecībā pret ekliptiku par apmēram 17 grādiem. Tādēļ Plūtons ir vienīgā Saules sistēmas planēta, kuras orbīta krustojās ar citas planētas – Neptūna orbītu. Saules apriņķošanas periods ir 248 – 249 gadi.
Izmēri un masa. Pieder pie „pavadoņu” grupas.
Strīdi par Plūtona izmēriem turpinās kopš tā atklāšanas 1930.gadā. Diametrs – aptuveni 6000 km (2370 km!!!???) (tikai mazliet lielāks par Neptūna Tritonu vai Saturna Titānu). Tā necilie dotumi liek domāt, ka Plūtons ir „aizbēdzis” pavadonis, ko apstiprina arī šumeru raksti. Tik vāji atstaro Saules gaismu, ka to nevar ieraudzīt teleskopos. Tomēr Plūtons izrādījies lielāks, nekā sākotnēji domāts.
2006.gadā Astronomu saietā viņš tika izslēgta no planētu saraksta savu nelielo izmēru dēļ.
Klimats. Lai gan atrodas pašā Saules sistēmas malā, tas ir siltāks nekā dažas citas tuvākās planētas (piemēram, Urāns). Atmosfēras vidējā temperatūra ir -180 grādi, bet sasniedz arī - 272 grādus.
Vecums. Zinātnieki Plūtona ledus kalnu vecumu lēš uz 100 miljoniem gadu, kas ir ļoti neliels vecums Saules sistēmā.
Ģeoloģija. Plūtons nelīdzinās nekam citam Saules sistēmā. Planetoīda virsma ir ārkārtīgi neparasta un unikāla Saules sistēmai.
Uz Plūtona virsmas ir visai maz krāteru, kas varētu liecināt par planetoīda nelielo vecumu vai arī par to, ka Plūtona ģeoloģija ir viai aktīva - "dzīva." Par gludo virsmu liecina tās fotogrāfijas, kas saņemtas no NASA zondes New Horizont.
Ledus uz Plūtona. Uz Plūtona uzieti milzīgi ledus masīvi, kuru augstums sasniedz veselus 3500 m - tātad īsti ledus kalni. Zinātnieki uzskata, ka tie patiesi sastāv no ledus, nevis no kalnu iežiem, jo Plūtona izmēri un masa ir pārlieku mazi priekš tāda izmēra kalniem (vadoties pēc Saules sistēmas reālijām).
Atmosfēra. Zinātniekiem pagaidām ir pavisam maz ziņu par planetoīda atmosfēru, taču zināms, ka uz Plūtona var snigt - ūdens vietā gan ir amonjaks, kas ir ārkārtīgi auksts "sniegs."
Pavadoņi. Kopā 5 pavadoņi. Ilgu laiku bija pazīstams tikai Hārons, bet tagad pamanīti vēl citi.
Hārons. Lielākais no Plūtona pavadoņiem, riņķo 19 000 km attālumā. Astronomi runā par to, ka tas kopā ar Plūtonu metis lielus kūleņus pēc kosmiskiem triecieniem. Hārona fotogrāfijas rāda, ka tā virsma ir gandrīz brīva no krāteriem, tādēļ uzskata, ka Hārons vēl ir ģeoloģiski aktīvs un "dziedē" meteorītu cirstās "rētas." Vairāk skaidrības varētu ieviest vēl asākas fotogrāfijas.
Nu pamanīti vēl divi. Tas ir liels atklājums, jo to atstarotā gaisma ir 5000 reižu mazāka nekā Plūtonam. Tie ir ļoti nelieli, diametrā no 100 līdz 150 km. Tie riņķo ap planētu 49 000 un 65 000 km attālumā. Tgad, 2006.g. Starptautiskā Astronomijas apvienība jūnijā piešķīrusi tiem vārdus.
Niks(t)a – S/2005 P2.
Hidra – S/2005 P1.
Vēl ir Cerbers un Stiksa, kas abi tikuši atklāti ar Habla teleskopa palīdzību, to diametrs ir tikai pārdesmit kilometru.
No NASA zondes New Horizont gaidīja vēl kādu pavadoņu atklāšanu, taču tas nenotika. Iespējams, ka Plūtonam pavadoņu vairāk arī nav.
Hipotēzes.
1. 1983.gadā britu astronoms D.Dž.Stefensons „Karaliskās astronomijas biedrības žurnālā” publicēja versiju, ka citplanētieši ir mākslīgi izveidojuši Plūtona anomālo orbītu. Tie arī esot ņēmuši no Plūtona materiālus.
2. Ir hipotēze, ka planetoīds ir "izbēdzis" no Koipera joslas. Tomēr tam pretī runā Plūtona virsmas neparastums.
Saites.
Saules sistēma.
Asteroīdi.
