Paleokontakta teorija
- Detaļas
- Skatīts: 5458
Rietumnieku avotos saukta par Paleo SETI teoriju (paleo – „sens” (grieķu val.), SETI – Search for Extraterrestial intelligence - „ārpuszemes saprāta meklēšana” (angļu val.)).
Teorija, ka cilvēce savas vēstures gaitā pieredzējusi vienu, vairākus vai daudzus kontaktus ar saprātīgām būtnēm, kas atlidojušas no citām planētām.
Paleokontakta vai „seno astronautu” tēma pirmo reizi parādās agrīnajā zinātniskās fantastiskas literatūrā XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. Zemāk publicētajā sarakstā uzskaitīti zināmākie autori, kuri devuši ieguldījumu seno astronautu teorijas attīstībā:
1897.gads - Gerets Servess (Garret P.Servess) "Edisona Marsa iekarošana" (Edison's Conquest of Mars);
1919.gads - Čārlzs Forts (Charles Fort);
1954.gads - Harolds T.Vilkinss (Harold T.Wikins);
1955. gads - Moriss P.Džezups (Moriss P.Jessup);
1957.gads - Pēteris Kolozimo (Peter Kolosimo) „Nezināmā planēta” ("The Unknown Planet");
1957.gads - Džordžs Hants Viljamsons (George Hunt Williamson);
1958.gads - Anri Lots (Henri Lhote) (tikai nepārprotiet, Anri Lots, kuru latviešu lasītāji pazīst pēc viņa grāmatas "Tasili fresku meklējumos" tulkojuma (Zinātne, 1976.g.), nebija paleokontakta teorijas piekritējs.);
1959.gads - Matests M.Agrests;
1959.gads - L.Pauels un Ž.Beržjē (Louis Pauwels un Jacques Bergier) “Burvju rīts” (The Morning of the Magicians);
1960.gads - Viljams Trenčs (William Francis Brinsley Le Poer Trench);
1963.gads - Roberts Šarū (Robert Charroux) "Cilvēces nezināmās vēstures simttūkstoš gadi" (One Hundred Thousand Years of Man's Unknown History);
1964.gads - V.Raimonds Dreiks (W.Raymond Drake) “Dievi vai astronauti?” (Gods or Spacemen?).
Doma par ārpuszemes saprātu nelikusi mierā daudzus izcilus zinātniekus.
Tā piemēram, krievu raķešbūves tēvs Konstantīns Ciolkovskis teicis: „...Mums ir daudz faktu, ko savākuši cilvēki, kuriem var uzticēties. Šie fakti norāda, ka pastāv kādu spēku, kādu saprātīgu būtņu klātbūtne, kas iejaucas mūsu, cilvēku, dzīvē...”
Laikam pirmo reizi versija par to, ka Zemi varētu būt apmeklējuši citplanētieši, zinātniski tikusi apspriesta 1930.gada krievu žurnālā „Vestņik znaņija,” kurā darbojās nopietni zinātnieki. Tajā tika pieļauts, ka seno tautu mitoloģija glabā atmiņas par šiem kontaktiem.
Reālas izredzes nodibināt kontaktus ar saprāta brāļiem radās līdz ar kosmosa apgūšanu, kas sākās 1957.gada 4.oktobrī, kad krievi palaida pirmo ZMP.
Līdz pat XX gs. 70.gadu vidum mēdza runāt par astroarheoloģiju. Taču šo apzīmējumu var uzskatīt par pārāk šauru, jo šī tēma ir ārkārtīgi plaša un attiecas uz veselu virkni tradicionālo zinātņu: astronomiju, ģeoloģiju, paleontoloģiju, antropoloģiju, reliģijas zinātnēm, indoloģiju, eģiptoloģiju u.c. Arī vēlāk ieviestais jēdziens preastronautika ne visai korekti atspoguļoja problēmas būtību, jo ar to domāta zinātne, kas nodarbojas ar mūsdienu astronautikas pirmsākumiem.
Šī teorija tika aktualizēta 30 gadus atpakaļ līdz ar Ēriha fon Dēnikena pirmo grāmatu iznākšanu. Tā noteica, ka Zemi senatnē apmeklējušas augsti attīstītas būtnes no Kosmosa, pie tam tas notika vairākkārt, pat sistemātiski.
Krievu zinātnieks ģeologs Dr.Vladimirs Avinskis piedāvāja jēdzienu paleoSETI vai paleoSETI hipotēze. SETI saīsinājums visā pasaulē tiek akceptēts kā ārpuszemes izcelsmes dzīvu būtņu raidītu signālu meklējumiem radioviļņu frekvenču apgabalā. Lietot jēdzienu paleovizīte piedāvā ukraiņu filozofs Dr.Vladimirs Rubcovs (pēc citiem datiem pirmais šo terminu ieteicis krievu zinātnieks Ju.N.Morozovs).
XX gs. 70.gados šo teoriju ļoti labvēlīgi uzņēma New Age kustības dalībnieki.
Lielu ieguldījumu nozarē deva Roberta Templa grāmata „Sīriusa mistērija,” izdota 1976.gadā. Tā kā iepriekš Templs savu pētījumu rezutātus bija publicējis Karaliskās Grinvičas observatorijas žurnālā, tad zinātniskā vide grāmatu uzņēma mierīgi, varētu pat tikt – draudzīgi, kas vispār ir rets šāds gadījums. Pati grāmata iedvesmojusi gan komponistu Karlhaincu Štokhauzenu (viņš apgalvo, ka bijis uz Sīriusa un apguvis tur jaunu mūzikas komponēšanas veidu – radījis simfonisku poēmu „Sīriuss”), gan arī rakstnieci Dorisu Lesingu (uzrakstīusi 5 grāmatas par ārpuszemes saprātu). Grāmata izraisījusi lielu amerikāņu specdienestu nepatiku pret autoru. Gan CIP, gan arī britu MiAi-5 dēļ autoram 15 gadu garumā radās dažādas grūtības, viņš cieta materiālus un morālus zaudējumus.
Ar saprāta brāļu meklēšanu nodarbojas arī NASA. Patlaban tā realizē „Keplera projektu,” kura ietvaros kosmiskā zonde meklē tos tā saucamajā „zeltmates zonā.” Organizācijas pētnieks Frenks Dreiks uzskatāms par citplanētiešu meklēšanas pionieri profesionālā līmenī.
Četri argumenti pret paleokontakta teoriju:
1. Ārpuszemes dzīvība nemaz nepastāv, un tādēļ viņa nevar mūs nekad būt apmeklējusi. Te nu jāmin Dr.Martina Foga interdikta hipotēze vai Ohaio universitātes profesora Džeimsa Dīrdorfa embargo – daļēja aizlieguma hipotēze. Tā paredz, ka sporādisku notikumu rezultātā cilvēces apziņa soli pa solim daudzu paaudžu laikā tiek sagatavota gaidāmajam kontaktam.
2. Attālumi starp zvaigznēm ir tik lieli, ka pārlidojumi nebūtu iespējami pat, ja citlanētieši pastāvētu.
3. Ja viņi ir, un, ja viņi jau pabijuši Saules sistēmā, tad ir pilnīgi neiespējami, ka viņi līdzinās mums.
4. Nevar būt, ka ārpuszemes intelekta rīcībā bijušas tehnoloģijas, kuras mēs kā tādas spējam izprast tieši tagad, mūsu pašu kosmisko lidojumu sākumā.
Šīs hipotēzes noliedzēji vairāk balstās uz sociāliem, politiskiem un reliģiskiem motīviem, nekā uz loģiskiem un precīziem zinātniskiem argumentiem.
Tikām paleokontakta teorijas piekritēju pierādījumus var iedalīt trijās grupās:
1. Ziņas senajos rakstos un folklorā - sanskrita Dievu kari, Bērosa hronikas, dogonu mīti par Nommo utt.
2. Materiālās liecības - Ajūdas pēda, Dogu statuetes, Palenkes plāksne utt.
3. Citplanētiešu pieminekļi - Gīzas komplekss, Tiavanaka, senas piramīdas Tibetā, Naskas plato zīmējumi utt.
Raksti.
Vai 10 000 gadu seni alu gleznojumi Indijā attēlo būtnes no Visuma?
Saites.
Ufoloģija.
