Radiācija, radioaktivitāte
Strādājot kopā ar E.Rezerfordu, Sodijs atklāja, ka radioaktivitāte ir saistīta ar elementu transmutāciju un izstrādāja elementu radioaktīvās sabrukšanas teoriju (1903.g.).
1903.adā atgriezās Anglijā un turpināja pētījumus.
1904.gadā devās uz Skotiju, kur kļuva par Glāzgovas universitātes profesoru. Eksperimentāli pierādīja, ka rādijs rodas, sabrūkot urānam (1915), ieviesis izotopa (elementa ar vienādu ķīmisko sastāvu, bet atšķirīgu atommasu) jēdzienu (1913).
Atklāja protaktīniju un, neatkarīgi no K.Fajansa, 1913.gadā formulēja radioaktīvās sabrukšanas likumu - Fajansa-Sodija likumu. 1921.g. saņēma Nobela balvu ķīmijā "par ieguldījumu mūsu zināšanu veidošanā par radioaktīvo vielu ķīmiju un izotopu rašanās un īpašību pētījumiem."
